17.04.2010

Pārmaiņu vējš arī iekšlietu koridoros. Valsts pārvaldē notiekošās pārmaiņas skar ikvienu iedzīvotājiem būtisku tās darbības jomu – tai skaitā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes, kas rūpējas par mūsu drošību ikdienā. Šobrīd vērojamas ne tikai objektīvas izmaiņas, ko nosaka konkrēti grozījumi normatīvos aktos, bet līdz ar tām mainās iekšlietu sistēmas speciālistu vajadzības pēc jaunām darba un komunikācijas metodēm.


 

Tā, pagājušā gada nogalē – 27.novembrī - notika pirmā iekšlietu sistēmas darbinieku konference[1], kuras dienas kārtībā bija sistēmas restrukturizācijas izvērtēšana, izdevumu samazinājuma seku prognozēšana, lai laikā, kad tiek pieņemts 2010.gada budžets speciālistiem būtu iespēja sanākt kopā – pārrunāt gan jau paveikto, gan aktuālo. Šā gada 9.aprīlī Iekšlietu ministrijā notika otrā Iekšlietu sistēmas darbinieku konference[2], kuras mērķi un norises formāts bija jau būtiski plašāks ne tikai tematiskā, bet arī uzaicināto cilvēku ziņā. Konferences būtiska daļa blakus iekšlietu sistēmas darbinieku atalgojumam veltīta sadarbībai ar sabiedrību, tam kā iekšlietu sistēmas dienestu darbību vērtē sabiedrība.

Jo spēcīgāks kāds ir, jo lielāks ir viņa pienākums būt taisnīgam

Nenoliedzami pozitīvi vērtējams arī tas, ka uz konferences dienu publiskots un līdz ar to publiskai apspriešanai pieejams „Iekšlietu ministrijas disciplinārprakses 2009.gada pārskats”[3], kurš atspoguļo visu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu ikdienas gaitu iekšējos rezultātus, iespējams, daudzējādā ziņā var atbildēt uz sabiedrības jautājumiem par viena vai otra ministrijas dienesta darba kvalitāti un motivāciju. Tā vai citādi – gan disciplināri sodīto, gan apbalvoto iekšlietu sistēmas cilvēku 2009.gada laikā kļuvis būtiski mazāk, kam var būt virkne iemeslu, tai skaitā tas, ka pati sistēma ir kļuvusi mazapdzīvotāka. Tomēr sabiedrība gaida drošību 24 stundas diennaktī. Lai izzinātu, šīs gaidas precīzāk īsi pirms 9.aprīļa konferences aptaujāju aptuveni 100 dažādu profesiju un vecuma nejauši izvēlētus cilvēkus, taujājot viņiem pēc padoma un uzdodot tikai vienu jautājumu, ko man pateikt iekšlietu sistēmas darbiniekiem: Kas ir tas, ko jūs sagaidāt no Iekšlietu sistēmas? Lielākā daļa no aptaujātajiem (89%) apliecināja, ka gaida a) atklātību; b) uz rezultātu orientētu rīcību; c) aktīvu, pamanāmu darbību.

 

Finanšu romance – jeb medaļas otra puse

Saprotu, ka finansiālie jautājumi visiem ir pietiekami būtiski, tomēr diskusijas konferences sākumā vijas mazāk par to, kā kopīgiem spēkiem labāk padarīt darbu – vairāk atskan jautājumu: „Kāpēc Rīgas pašvaldības policistiem ir lielākas algas nekā mums?” vai, sarunai virzoties uz darba kvalitāti atskan jautājums: „Kas mums par to būs?” – tikai viena sieviete no Siguldas policijas iecirkņa uzdod jautājumu par nepietiekamiem resursiem ikdienas darba veikšanai. Aktīvākās pozīcijās vēlējos redzēt iekšlietu sistēmas aroda apvienības[4], proti, ne tikai izvirzot ekonomiska rakstura pretenzijas, bet nākot ar profesionālās vides uzlabošanas priekšlikumiem konferences auditorijā, rosinot diskusiju par kvalitatīvām izmaiņām sistēmā, kas pirms neilga brīža piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Cerams, ka izmaiņas tā vai citādi darba kvalitātes un, protams, arī attieksmes vairošanā viesīs jaunais „Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums”, kurš stājies spēkā šā gada 1.janvārī. Tā ietvaros mainīsies darba samaksas kārtība, jo amatu kategorijas un līmeņi tagad tiek noteikti, ņemot vērā vairāk kvalitatīvus rādītājus – veicamā darba specifiku un atbildības līmeni, amatpersonas izglītību; nevis kvantitatīvus – kā amatam noteikto augstāko speciālo dienesta pakāpi[5].

 

Krīze kā iespēja

Iespējams, ka būtu dīvaini, ja iekšlietu sistēmā valdītu pārlieki liels optimisms – un tomēr arī dziļam pesimismam, kādu, komunicējot starpbrīžos, vēroju virknei iekšlietu sistēmas amatpersonu, nevajadzētu ļaut iesakņoties. Ja ceļš vedis lejā no kalna, nākamā mirklī tas mainīsies – optimistus tas vedīs kalnup, bet grūtsirdīgāk noskaņotajiem – tas būs ceļš PRET kalnu. Atšķirība ir tikai attieksmē – skatā uz notiekošo. Pat nepieciešamība sanākt kopā šajā konferencē vairāk kā 300 iekšlietu sistēmas darbiniekiem ir zināmā mērā krīzes nopelns. Līdzīgs krīzes nopelns ir tas, ka iekšlietu sistēmā veltītas būtiskas pūles, lai attīstītu dažādus interneta rīkus[6], kas šobrīd dod pirmos būtiskos rezultātus. Zināms, ka ekonomiski sarežģītajos apstākļos cilvēkiem nav finansiālu iespēju vai arī vēlēšanās, apmeklēt publiskus pasākumus – tāpēc lielākā daļa gūst informāciju lielākoties elektroniskajā vidē, tai skaitā informāciju par iekšlietu sistēmā notiekošo. No otras puses – arī valsts iestāžu rīcībā vairs nav naudas glancētiem bukletiem un spožām akcijām, tāpēc lielākajai daļai[7] iekšlietu sistēmas iestāžu izveidotas mājas lapas, kas tiek ikdienu papildinātas ar aktuālu informāciju par notiekošo attiecīgajās iekšlietu ministrijas nozarēs[8], tādējādi dodot ikvienam iespēju uzzināt par iestāžu aktivitātēm, plāniem un paveikto. Piemēram, populārāko valsts e-pakalpojumu sniedzēju piecniekā Informācijas centrs un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pakalpojumu piedāvājumi[9].

Šķēršļu josla vēl nav pārvarēta

 

Neskatoties uz virkni pozitīvi vērtējamām aktivitātēm kopīgās dzīves sākums ar sabiedrību, tai skaitā ar nevalstiskām organizācijām, būtu pavisam noteikti vēl jāattīsta – pilnveidotai e-videi neapšaubāmi ir savas priekšrocības, taču tā ieņem vairāk nogaidošu pozīciju. Viena no iekšlietu sistēmas un nevalstiskā sektora aktīvām komunikācijas metodēm ir Sabiedrības konsultatīvās drošības padome (SKDP), kurā pārstāvētas vairāk kā desmit nevalstiskās organizācijas. SKDP ietvaros tiek apspriesti stratēģiski iekšlietu sistēmas attīstības jautājumi, darbojas darba grupas. Tomēr SKDP kā komunikācijas instruments ar nevalstiskajām organizācijām netiek izmantots pilnībā – padome būtu paplašināma, iesaistot tajā ne tikai detektīvu vai apsardzes organizācijas, bet, piemēram, vecāku apvienības, nevalstiskās organizācijas, kas nodarbojas ar cilvēktiesību jautājumiem, tādējādi gūstot iespēju būtiski paplašināt SKDP darbības jomas. Šāda pieeja būtu ieguvums ne tikai nevalstiskajām organizācijām, bet arī iespēja iekšlietu ministrijai piesaistīt sadarbības partnerus kā ārēju resursu savu ikdienas funkciju veikšanai.

Cieņa un spēks nerodas no fiziskām dotībām, bet no nelokāmas gribas

Sena Romiešu paruna vēstī, ka stiprs ir cilvēks, kurā mīt ideja, pārliecība un ticība nākotnei. Manuprāt, šodien vairs netrūkst tik daudz uzticības iekšlietu sistēmai, cik jauna policista, ugunsdzēsēja, robežsarga tēla – inteliģenta, zinoša un uzticama cilvēka tēla. Lai šādu tēlu veidotu, iekšlietu sistēmas cilvēkiem būtu jālepojas ar savu darbu, jāpauž viedoklis ne tikai iestudēti dzelžainā intonācijā un tikai par saviem dienesta pienākumiem – ne soli neatkāpjoties, bet arī par citām lietām, kas cilvēkiem rūp ikdienā: bērniem, kaimiņiem, sporta norisēm, kultūras pasākumiem, tādējādi topot pieņemtiem, iemantojot cilvēku cieņu. Šis ir nākamais līmenis, lai nākotnē neturpinātos priekšstats, ka iekšlietas ir tāda slēgta vide, kas atražo tikai pati sevi un pastāv tāpēc, ka „kādam” to vajag un tikai pastarpināti ir piederīga sabiedrībai.

 

 


[3] Pilns nosaukums: „Iekšlietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu 2009.gada disciplinārās prakses gala pārskats”; Pārskats PDF formātā (9,3Mb)

[4] ...kaut vai abas policistu arodbiedrības, - autores piezīme

[5] Iekšlietu ministrijas Finanšu vadības departaments; Darba samaksa un sociālās garantijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (ppt)

[6] Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļa; http://www.prezi.com/famhyhegvkjc/darbs-sabiedribas-informesanas-joma/

[7] Izņemot Drošības policiju, - autores piebilde

 

 


Komentāra pievienošana

Komentāra pievienošana

Jūsu komentārs tiks nosūtīts mājas lapas administratoram, līdz apstiprināšanai tas nebūs pieejams mājas lapas publiskajā daļā.



Atpakaļ