Narkotiku lietošanas sociālās izmaksas Latvijā

01.06.2010

2010.gada 1.jūnijā, konferencē  „Uz pierādījumiem balstītas valsts politikas veidošana narkotiku lietošanas problēmu mazināšanai Latvijā” tika prezentēts arī pētījums par narkotiku lietošanas radītajām sociālajām izmaksām valstī. Pētījumu atbilstoši Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra vadlīnijām un ieteiktajai metodikai ir veicis Veselības ekonomikas centrs sadarbībā ar Baltijas Starptautisko ekonomikas politikas studiju centru. Šādi pētījumi pēdējo gadu laikā ir veikti vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs. To mērķis ir veidot uz ekonomiskiem aprēķiniem balstītu un efektīvu valsts politiku narkotiku lietošanas problēmu mazināšanai.

Pētījuma kopsavilkums

Šī pētījuma mērķis ir novērtēt narkotiku lietošanas sociālās izmaksas Latvijā 2008. gadā. Pētījumu veido divas daļas: pirmajā daļā tiek novērtētas narkomānijas radītās valsts budžeta izmaksas, bet otrajā daļā tiek veikts nebudžeta izmaksu novērtējums. Budžeta izdevumu novērtējums ir balstīts uz Latvijas datiem un aptver praktiski visas ar narkomānijas problēmu saistītās budžeta izmaksu kategorijas. Nebudžeta izmaksu novērtējums ir balstīts uz Latvijas datiem tikai novērtējot izlaides samazinājumu, kas rodas no narkotiku lietotāju zemā nodarbinātības līmeņa, priekšlaicīgās mirstības un ieslodzījumā esošām personām. Pārējās nebudžeta izmaksas, piemēram, izmaksas, kas rodas narkotiku lietotāju augstā absentisma dēļ, tiek novērtētas, daļēji balstoties uz pētījumu rezultātiem par citām valstīm.

Par budžeta izmaksu novērtējuma sākumpunktu tika ņemts Iekšlietu ministrijas 2009. gadā sagatavotais Informatīvais ziņojums par „Narkotisko un psihotropo vielu atkarības un izplatības ierobežošanas un kontroles valsts programmas 2005. – 2008.gadam” īstenošanu, kurā tika iekļauta iesaistīto valsts institūciju sniegtā informācija par budžeta izmaksām, saistītām ar narkomānijas problēmu. Papildus tika veikts šādu budžeta izdevumu novērtējums: (i) uzturēšanas izdevumi ieslodzītām personām, kuras notiesātas par noziedzīgiem nodarījumiem, saistītiem ar narkotiku nelegālo apriti, (ii) ar narkotiku lietošanu saistīto infekcijas slimību profilakses un ārstēšanas izmaksas, (iii) narkotiku lietošanas profilakse pamatizglītības un vidējās izglītības programmas ietvaros un (iv) Valsts Probācijas Dienesta izdevumi pacientu ar atkarības sindromu sociālai rehabilitācijai. Bez valsts budžeta izdevumiem, tika novērtēti arī valsts budžeta zaudētie ieņēmumi, kas ir radušies dēļ tā, ka narkotikām izlietotie naudas līdzekļi varētu tikt tērēti legālām aktivitātēm, kas nodrošinātu papildus ieņēmumus budžetā.

Rezultāti liecina, ka kopumā 2008. gadā valsts un pašvaldību budžetā narkomānijas radītās izmaksas bija 6,5 – 10,6 milj. latu jeb 0,1 – 0,2% no kopbudžeta izdevumiem. Budžetā nesaņemtie ieņēmumi bija 3,1 – 3,8 milj. latu (0.06 – 0.07% no kopbudžeta ieņēmumiem). Tādējādi, saskaņā ar pētījuma rezultātiem, kopbudžeta deficīts 2008. gadā ar narkomāniju saistīto problēmu dēļ bija par 9,6 – 14,4 milj. latu augstāks.

Pēc COFOG izdevumu klasifikācijas nozīmīgāko vietu izdevumu struktūrā ieņēma izdevumi sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanai – 59% no visiem ar narkomāniju saistītiem izdevumiem, kā arī izdevumi veselībai (25%). Pēc Roitera klasifikācijas nozīmīgāko izdevumu kategoriju veidoja izdevumi likumu izpildīšanas kontrolei (ap 70% no visiem izdevumiem), kā arī izdevumi kaitīguma mazināšanai (ap 20%). Pētījumā tika secināts, ka izdevumu struktūra Latvijā ir līdzīga izdevumu struktūrai citās ES valstīs, par kurām ir pieejama informācija, savukārt izdevumu līmenis ir krietni zemāks nekā citās valstīs. Salīdzinājumam: Latvijā 2008. gadā uz vienu problemātisko narkotiku lietotāju tika tērēts aptuveni 382 – 763 eiro, bet Čehijā 2006. gadā šīs izmaksas bija aptuveni 10 reizes lielākas.

Nebudžeta izmaksu ietvaros šajā pētījumā tika novērtētas nozīmīgākās taustāmo izmaksu pozīcijas – zaudējumi, kas rodas narkotiku lietotāju zemākas nodarbinātības un produktivitātes dēļ. Izmantojot Latvijas datus, tika novērtēti izlaides zaudējumi, kas rodas šādu faktoru dēļ: (i) narkotiku lietotājiem ir raksturīgs daudz zemāks nodarbinātības līmenis nekā vidēji iedzīvotāju vidū, (ii) ieslodzījumā esošie cilvēki nesaražo produkciju, ko viņi varētu saražot, ja būtu nodarbināti, (iii) narkotiku lietotājiem ir raksturīga augstāka mirstība, nekā cilvēkiem tajā pašā vecuma grupā, kas narkotikas nelieto. Turklāt, balstoties daļēji uz Latvijas datiem un daļēji uz pētījumu rezultātiem par citām valstīm, tika novērtētas izmaksas, kas rodas narkotiku lietotāju augstāka absentisma un zemākas produktivitātes dēļ, kā arī zaudējumi no ārpus darbaspēka esošo cilvēku augstākas mirstības un saslimstības. Saskaņā ar novērtējumu, kopējie nebudžeta zaudējumi 2008. gadā bija 61,5 milj. latu jeb 0.38% no IKP. Lielākus nebudžeta zaudējumus (ap 23,4 milj. latu) noteica tas, ka narkotiku lietotāju nodarbinātības līmenis ir daudz zemāks nekā nodarbinātības līmenis visu iedzīvotāju vidū tādā pašā vecuma grupā.

Kopējās (budžeta un nebudžeta) narkotiku lietošanas sociālās izmaksas Latvijā 2008. gadā, saskaņā ar novērtējumu, bija 68 -72 milj. latu jeb aptuveni 0,4% no IKP.

Pilns pētījuma teksts (.pdf)

 


Komentāra pievienošana

Komentāra pievienošana

Jūsu komentārs tiks nosūtīts mājas lapas administratoram, līdz apstiprināšanai tas nebūs pieejams mājas lapas publiskajā daļā.



Atpakaļ