gerbonis Latvijas Republikas Iekšlietu Ministrija

Ceļu satiksmes negadījumu izraisījušajam Ludzas policistam piemērots likumā paredzētais drošības līdzklis

13.11.2010

Kā jau Valsts policija informēja, šā gada 10.novembrī Ludzā notika ceļu satiksmes negadījums, kuru izraisīja policijas automašīna, kura notriecot velosipēdistu, no notikuma vietas aizbrauca. Tajā pat dienā tika noskaidrots  policijas darbinieks, kurš negadījuma laikā atradās pie dienesta automašīnas stūres. Kaut arī bija pamatotas aizdomas par to, ka darbinieks ir lietojis alkoholu, ekspertīze netika veikta, jo policists no tās atteicās.


Ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā persona ir iesniegusi iesniegumu par atvaļināšanu  no dienesta pēc personīgās vēlēšanās, taču ņemot vērā, ka par viņa pieļautajiem pārkāpumiem ir ierosināta disciplinārlieta,  tiks izlemts jautājums par viņa atvaļināšanu no dienesta Iekšlietu iestādēs par  pieļautajiem likuma “Par policiju” un  Valsts policijas darbinieka  profesionālās ētikas  un uzvedības kodeksa pārkāpumiem.

Šobrīd IDB ceļu satiksmes negadījumā iesaistītai personai ir piemērojusi  drošības līdzekli, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.

 Kriminālprocess bija  uzsākts pēc  piederības pie noziedzīga nodarījuma grupas objekta  saskaņā ar KL  21.nodaļu  tas ir Noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību.  Tie ir noziedzīgi nodarījumi, kas izdarīti aiz neuzmanības, kur personas subjektīvo pusi nosaka personas attieksme pret seku iestāšanos  iespēju un tā var būt tikai  neuzmanība.  Savukārt ceļu  satiksmes noteikumus  vai transportlīdzekļu  ekspluatācijas noteikumus  var pārkāpt gan ar nodomu, gan arī aiz neuzmanības. 

Kā jau iepriekš norādīts kriminālprocess bija uzsākts par Ceļu satiksmes negadījuma faktu un  veikto neatliekamo izmeklēšanas darbību laikā bija noskaidrota  persona, kura  vadīja automašīnu, konkrētais  policijas darbinieks. Procesa virzītājs, ņemot vērā viņa rīcībā esošos lietas materiālus, ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu, kura pēc ceļu satiksmes negadījuma tika aizturēta,  atzina par  aizdomās turēto personu  un piemēroja  drošības līdzekli, kas nav saistīts  ar brīvības atņemšanu.  Lietā vēl ir jāveic  virkne kriminālprocesuālo darbību līdz krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam.

Apstāklis, ka ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā persona ir policijas darbinieks, nav pamats  pieņēmumam ka persona izdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, traucēs vai izvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa, tiesas vai sprieduma izpildīšanas.

Fakts, ka minētajam ceļu satiksmes negadījumam ir liela sabiedriska rezonanse, nav pamats  neņemt vērā Kriminālprocesa likuma normas, kuras nosaka  procesuālo piespiedu līdzekļu  piemērošanas vispārējos noteikumus.

Apcietinājuma  kā drošības līdzekļa  piemērošana nav likumā paredzēts  sods par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet gan tas tiek piemērots  KPL 272.panta noteiktajos apstākļos.

Procesa virzītājam nebija pamata uzskatīt, ka cita drošības līdzekļa piemērošana  nenodrošinās  krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.

Arī pastāvot apcietināšanas nosacījumiem procesa virzītājam nav pienākums piemērot apcietinājumu. Likumdevējs  ir devis iespēju izvēlēties un  piemērot  piemērotāko  procesuālo piespiedu līdzekli.

Apcietinājums  ir bargākais  procesuālais piespiedu līdzeklis, kas paredzēts Kriminālprocesā.

Apcietinājuma definīcija dota Kriminālprocesa likuma  271.panta 1.daļā, kurā norādīts, ka apcietinājums ir personas brīvības atņemšana, ko ar  izmeklēšanas tiesneša lēmumu  vai tiesas nolēmumu likumā paredzētajos gadījumos  var piemērot  aizdomās turētajam  vai apsūdzētajam  pirms galīgā nolēmuma  spēkā stāšanās konkrētajā kriminālprocesā, ja apcietināšanai ir pamats.

Tā ir brīvības atņemšana, kurā atspoguļojas  saprātīgs līdzsvars  starp apcietinātā  cilvēktiesību aizsardzību no vienas puses un sabiedrības drošību un izmeklēšanas  un iztiesāšanas  nodrošinājumu no otras puses.

Personas apcietināšanai ir jābūt pamats. Kriminālprocesa likuma 272.pantā noteikts apcietināšanas  nosacījums:
Apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa, tiesas vai sprieduma izpildīšanas.

(2) Personai, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājumu var piemērot arī tad, ja:
1) noziegums bijis vērsts pret personas dzīvību vai pret nepilngadīgo vai personu, kura bija vai ir materiālā vai citādā atkarībā no aizdomās turētā vai apsūdzētā, vai personu, kura vecuma, slimības vai citu iemeslu dēļ nav varējusi savas intereses aizsargāt;
2) persona ir noziedzīgas organizētas grupas dalībnieks;
3) konstatēts viens no šā likuma 264.panta otrās daļas 1. vai 2.punktā minētajiem nosacījumiem;
4) personai nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā.
(3) Apcietinājumu var piemērot personai, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par pārbaudes laikā izdarītu tīšu noziegumu.
(4) Pamats apcietinājumam var būt pirmās instances tiesas spriedums par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru piespriests brīvības atņemšanas sods.

Konstatējot  apcietinājuma  nosacījumu esamību  jāņem vērā  vēl apstākļi, kas  definēti KPL  244.pantā.

(1)Procesa virzītājs izvēlas tādu procesuālo piespiedu līdzekli, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas pamattiesības un ir samērīgs.

(2) Izvēloties drošības līdzekli, procesa virzītājs ņem vērā noziedzīga nodarījuma raksturu un kaitīgumu, aizdomās turētā vai apsūdzētā personību, viņa ģimenes stāvokli, veselību un citus apstākļus.

(3) Procesuālo piespiedu līdzekli nevar piemērot nepilngadīgai cietušajai personai, kas cietusi no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietusī persona ir materiāli vai citādi atkarīga, vai seksuālas izmantošanas, kā arī mazgadīgai cietušajai personai.

Apcietinājuma piemērošanas procesā ir jāpamato, ka cits drošības līdzeklis nespēs nodrošināt normālu tiesvedības gaitu.

Apcietināšanas pamats  ir ne tikai pamatotas aizdomas, ka persona izdarījusi  noziedzīgu nodarījumu, bet arī tas, ja izmeklēšanā savāktie pierādījumi norāda uz personas vainu izmeklēšanā noziedzīgā nodarījumā.  Un pierādījumi to apstiprina.


Ieva Rekšņa
Valsts policijas
Preses un sabiedrisko attiecību biroja
priekšniece
Tālr.67075088
Mob.tālr.29130397
E-pasts: ieva.reksna@vp.gov.lv


Atpakaļ