Palielinās ugunsgrēku skaits, kas saistīts ar apkuri

17.12.2010

Šogad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) reģistrējis 830 ugunsgrēkus, kuru iespējamie iemesli bija nepiemērota kurināmā lietošana, krāšņu pārkurināšana, neuzmanība ekspluatējot malkas plītis un krāsnis, šķidrā kurināmā ierīces, kurtuvju un dūmvadu nepareiza izbūve un bojājumi, kā arī siltumierīču atstāšana bez uzraudzības.


No 830 ugunsgrēkiem, kas bija saistīti ar dažādām apkures problēmām 125 gadījumos bija bojāti dūmvadi, 78 – dūmvadu nepareiza izbūve, 92 – bojātas cietā kurināmā apkures iekārtas. Taču visvairāk bija gadījumu, kad ugunsgrēks izcēlies nepareizas cietā kurināmā iekārtas ekspluatācijas dēļ,- šogad reģistrēti 516 ugunsgrēki.

  Bieži izplatīta kļūda, kas tiek pieļauta plīts kurināšanā, ir tā, ka plīts durtiņu priekšā uz nedegoša materiāla loksnes vai flīzējuma tiek salikta malka kurināšanai. Šai nedegošai plāksnei plīts priekšā ir pavisam cits uzdevums. Tā  neļauj aizdedzināt apkārtējos degtspējīgos priekšmetus un grīdu, ja no plīts durtiņām izkrīt  dzirksteles vai degošas malkas daļiņas.

Bijuši gadījumi, kad uz krāsns tiek žāvēts apģērbs vai apavi, kas augstajā temperatūrā var aizdegties. Tāpat ugunsdzēsējiem nācies dzēst ugunsgrēkus arī tādos mājokļos, kur ne vien malka atrodas kurtuves priekšā, bet arī pati krāsns ir apkrauta ar dažādām sadzīves mantām. Rezultātā dzirkstelītei iekrītot sadzīves mantās sākas gruzdēšana, bet, ja tas netiek pamanīts arī degšana. Ja cilvēks ir atstājis krāsni un devies gulēt, tad ugunsgrēks var beigties gaužām traģiski arī pašiem mājokļa iemītniekiem.

Netīrīts skurstenis – tātad ugunsbīstams. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, savlaikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā gadījumā var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu.

Īpaši uzmanīgiem jābūt pieaugušajiem, kuru mājās ir krāsnis vai kamīni, ja ir mazi bērni, kurus liesmiņas vilina un gribas kaut ko pašam iemest ugunī. Ja vecāki uzskata, ka viņu skolnieks jau ir tik liels, ka var uzticēt kurināšanu, tad katrā ziņā šis darbiņš pirmās reizes būtu veicams pieaugušo uzraudzībā, lai bērnam varētu paskaidrot, kā to pareizi un droši paveikt.

VUGD atgādina, lai izvairītos no ugunsgrēka, nedrīkst:
- novietot kurināmo un citus degtspējīgus materiālus kurtuves atveres priekšā tuvāk par 1,2 metriem;
- aizkuršanai izmantot viegli uzliesmojošus un degtspējīgus šķidrumus;
- atstāt bez uzraudzības degošas apkures ierīces, ja to neatļauj tehniskās ekspluatācijas noteikumi;
- novietot uz apkures ierīcēm degtspējīgus priekšmetus un materiālus;
- kurināt krāsnis un plītis ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus;
- vēdināšanas kanālus izmantot kā apkures krāšņu vai pavardu dūmvadus;
- izmantot bojātas apkures iekārtas un dūmvadus;
- pārkurināt krāsnis;
- dzināt krāsnī vai kamīnā ķīmiski apstrādātu koksni, finieri, skaidu plātnes, krāsotus vai lakotus dēļus, krāsainu papīru vai plastmasu, jo, tiem degot, var rasties indīgi izgarojumi.
Jebkurā mājoklī ir jābūt ugunsdzēšanas līdzekļiem pēkšņas aizdegšanās likvidēšanai un dūmu detektoriem, kas laikus brīdinās par dūmu koncentrācijas palielināšanos.

Sagatavoja:
Inga Vetere,
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece
Tel.26183300


Atpakaļ