Robežsardze piemin ģenerāli Ludvigu Bolšteinu

07.02.2011

Šodien, 7.februārī, godinot ģenerāļa L.Bolšteina piemiņu, nolikt ziedus pie viņa kapa 123.dzimšanas dienā bija ieradušies Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes robežsargi un Latvijas brīvvalsts robežsargu piederīgie un tuvinieki.


Atceres pasākumā izskanēja robežsargu, Latvijas brīvvalsts robežsargu piederīgo, tuvinieku un atbalstītāju uzrunas un tika iededzinātas svecītes.

Ludvigs Bolšteins bija aktīvs Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks un Robežsargu brigādes komandieris. Viņa vadībā Latvijas brīvvalsts robežsardze tika izveidota par stabilu, labi organizētu militāru struktūru, izveidota laba materiāli tehniskā bāze, organizēta robežsargu apmācība, uzlaboti robežsardzes darba un sadzīves apstākļi.

Ludvigs Bolšteins dzimis 1888. gada 5. februārī Sesavas pagasta Vēja krogā. Beidzis Jelgavas ģimnāziju, pēc tam Pēterburgas universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes dabaszinātņu nodaļu.

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1912. gadā. Dienējis 3. Novorosijskas dragūnu pulkā. Tajā beidzis mācību komandu un atvaļināts rezervē jaunākā apakšvirsnieka pakāpē. Atkārtoti iesaukts 1914. gadā virsnieka vietas izpildītāja amatā Daugavgrīvas cietoksnī. Paaugstināts par virsnieku. 1915. gadā piedalījies latviešu strēlnieku bataljonu organizēšanā. Nozīmēts par 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona, vēlākā pulka adjutantu. Dienesta laikā apbalvots ar Annas III, IV šķiras un Staņislava III šķiras ordeņiem.

Pēc lielinieku apvērsuma Cēsīs arestēts. Vēlāk izbēdzis un ieradies Maskavā, kur darbojies monarhistiskā organizācijā "Dzimtenes un brīvības aizstāvēšanas savienība". 1918. gadā atgriezies Latvijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 28. decembrī. Kā Liepājas jaunformējamo spēku priekšnieks organizējis vairākas jaunas karaspēka vienības, pēc tam ieradies frontē kā Kalpaka bataljona adjutants. Vēlāk kļuvis par Latvijas atsevišķās brigādes štāba priekšnieku. 9. augustā iecelts par 9. Rēzeknes kājnnieku pulka komandieri. Vadījis pulku cīņās pret Bermontu. 1920. gadā cīnījies pret lieliniekiem Latgalē.

1919. gada 12. jūlijā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu, 14. novembrī par pulkvedi.

Ar III šķiras Lāčplēša Kara ordeni apbalvots par to, ka 1919. gada novembrī Rīgas atbrīvošanas cīņās ar savu pulku satrieca ienaidnieku, nodrošināja 3. Latgales divīzijas labo spārnu un tā sekmēja Torņakalna atbrīvošanu. II šķiras Lāčplēša Kara ordenis piešķirts par sekmīgām uzvarām pie Smārdes un Tukuma, kur 9. Rēzeknes kājnnieku pulks viņa vadībā 21. novembrī deva bermontiešiem pēdējo un izšķirošo triecienu, kam sekoja Kurzemes atbrīvošana. Par kauju nopelniem brīvības cīņās apbalvots arī ar Francijas Goda leģiona ordeni, izteikta armijas virspavēlnieka pateicība.

Atvaļināts 1920. gada 15. septembrī. Strādājis savā jaunsaimniecībā Bērzmuižā pie Līvbērzes. Aktīvi piedalījies Jelgavas apriņķa aizsargu organizēšanā kā Dobeles bataljona komandieris.
1925.gadā iecelts par Iekšlietu ministrijas aizsargu nodaļas vadītāju aizsargu priekšnieka amatā, kurā darbojies līdz 1928. gadam. Pēc tam militarizētās robežapsardzības priekšnieks. 1935. gadā paaugstināts par ģenerāli. Robežsargu brigādes komandieris.

Apbalvots ar III šķiras Trīs Zvaigžņu ordeni, Aizsargu Nopelnu krustu, Somijas Baltās Rozes I šķiras ordeni,  Somijas Aizsargu Nopelnu krustu, Polijas Zelta krustu, Igaunijas Aizsargu Ērgļa ordeni.

1940. g. 21. jūnijā, redzēdams valsts nespēju pretoties Krievijas iebrukumam, izdarījis pašnāvību. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

(Info no LKOK interneta mājas lapas materiāliem - http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=212)

 

 


Informāciju sagatavoja:
Jevgēnija Pozņaka,
Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Administratīvās pārvaldes
Koordinācijas un sabiedrisko  attiecību nodaļas galvenā inspektore,
 tālrunis 67075617,26328069,  e-pasts: jevgenija.poznaka@rs.gov.lv
 


Atpakaļ