Mīti un patiesība par īpašumu drošību

09.03.2011

Rīgas reģionā 2010. gada laikā ir izdevies panākt īpašuma zādzību skaita samazinājumu par 5,3 procentiem – līdz 1689 gadījumiem. Tomēr, citos reģionos to skaits pieaug un Valsts policijas darbinieku un apdrošināšanas sabiedrības „Balta” speciālistu pieredze liecina, ka iedzīvotāji dažkārt neveic pat elementārus mājokļa pasargāšanas pasākumus. Turklāt nereti viņu priekšstats par to, kā labāk pasargāt savu īpašumu no zādzībām, krasi atšķiras no metodēm, kas patiešām spēj aizkavēt zagļus.


Lai apzinātu reālo situāciju īpašuma drošības jomā Latvijā, AAS „Balta”, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru „Data Serviss” un Valsts probācijas dienestu, veica pētījumu, kura laikā, aptaujājot iedzīvotājus un par zādzībām iepriekš tiesātas personas, tika analizēti vairāki būtiski faktori - zagļu iecienītākie rīcības scenāriji, zādzību riska tendences un efektīvākās metodes mājokļa aizsardzībai.

Veiktajā pētījumā 47.1 procents no aptaujātajām iepriekš tiesātājām personām norādīja, ka ielauzties īpašumā un paveikt zādzību ir ļoti vienkārši. Turklāt 63 procenti no šīs respondentu grupas norādīja, ka zādzību parasti spēj paveikt ātrāk par 15 minūtēm un tās var notikt jebkurā diennakts laikā, kaut arī priekšroka tiek dota dažādām svētku dienām un laikam, kad mājokļu īpašnieki dodas garākos atvaļinājumos.

Gan iedzīvotāji, gan zagļi norāda, ka visbiežāk tiek nozagta nauda un dažādas sīklietas, ko ir vieglāk realizēt, - juvelierizstrādājumi un nelielas elektropreces (datori, mobilie telefoni un fotoaparāti). Ļoti reti tiek zagti televizori un citas lielākas mantas, jo to iznešana no mājokļa ir apgrūtinoša. Vērā ņemams tas, ka zagļi atšķirībā no iedzīvotājiem norāda, ka tos interesē arī dokumenti, tāpēc iedzīvotājiem ieteicams parūpēties par drošu savu svarīgāko dokumentu uzglabāšanu.

„Kopumā 2010. gada laikā „Balta” ir saņēmusi vairāk kā 200 atlīdzību pieteikumu par dažādām zādzībām no klientu īpašumiem visā Latvijā. Atlīdzībās par šiem gadījumiem esam izmaksājuši vairāk nekā 115 tūkstošus latu. Raksturīgi, ka pilsētās iekļūšanai mājokļos galvenokārt tiek izmantoti balkoni un logi, it īpaši, ja mājokļa iemītnieki paši ir tos atstājuši nenoslēgtus. Reģionos un privātmājās zagļi visbiežāk ielaužas saimniecības ēkās un garāžās, kas nav savienotas ar dzīvojamo ēku. Cilvēkiem, kas savos lauku īpašumos uzturas tikai periodiski, ir īpaši ieteicams parūpēties par to pieskatīšanu saimnieku prombūtnes laikā, jo pēdējā laikā zagļi ir īpaši iecienījuši šādas mājas. Tostarp tajās mēdz ievākties bezpajumtnieki, kas bieži vien, neuzmanīgi rīkojoties ar uguni vai apkures iekārtām, izraisa ugunsgrēkus,” stāsta Kristians Pudans, AAS „Balta” valdes loceklis.

Valsts policijas dati liecina, ka pagājušā gada laikā visā Latvijā ir paveiktas 4194 īpašumu zādzības, kas ir par 2.1 procentu vairāk nekā 2009. gadā. Atsevišķos Latvijas reģionos zādzību skaits diemžēl pieaug, un vislielākais pieaugums ir vērojams Daugavpilī (286 gadījumi, 25 procentu pieaugums), Jelgavā (204 gadījumi, 18.6 procentu pieaugums) un Rēzeknē (141 gadījums, 41 procenta pieaugums).

Kā norādīja arī lielākā daļa aptaujāto, ja zagļi ir noskatījuši konkrēto mājokli, tad to pilnībā pasargāt nav iespējams. Tomēr, īstenojot kaut vai elementārus drošības pasākumus, ir iespējams palielināt iespēju, ka zādzība var neizdoties, vai arī, apdrošinot īpašumu, parūpēties, ka, pat notiekot zādzībai, ātri varēsiet aizstāt nozagtās mantas.

„Zagļus spēj aizkavēt pat vienkāršas lietas - kārtīgi aizvērti logi, izturīgas durvis ar kvalitatīvu slēdzeni, elementāras signalizācijas sistēmas un kaimiņu vērība. Bieži vien izšķiroši ir tas, ka apkārtējie rīkojas atbildīgi un ziņo par notiekošo policijai, tādējādi ļaujot notvert noziedzniekus, – ir ļoti būtiski laicīgi informēt policiju par zādzību. Jāatceras, ka zagļi vienmēr cenšas darboties klusi un viņu plānus spēj izjaukt faktiski jebkāda neparedzēta situācija – kā signalizācijas ieslēgšanās, saimnieku pārrašanās vai kaimiņi, kas ziņo par notiekošo,” skaidro Andrejs Grišins, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieks.
 
Ikvienam ir jābūt vērīgam pret apkārt notiekošo, jo pirms zādzības zagļi iespējams centīsies iegūt informāciju par īpašumu gan no mājokļa saimnieku paziņām un kaimiņiem, gan, novērojot saimniekus, tostarp ielūkojoties dzīvoklī – uzdodoties par piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem vai tirgotājiem. Arī komunicējot interneta vidē, ir jābūt uzmanīgiem, jo dažkārt dzīvokļu aplaupītāji izmanto informāciju, kuru iegūst internetā, iepazīstoties ar mājokļa saimniekiem vai viņu paziņām.

Interesanti, ka iedzīvotāji pietiekami nenovērtē suņu kā mājokļa sargu potenciālu, ierindojot tos vien trešajā drošības līdzekļu vietā aiz signalizācijas un novērošanas kamerām. Turpretim zagļi suņus atzīst par lielāko traucēkli zādzības paveikšanai, jo tie pievērš apkārtējo uzmanību un atsevišķos gadījumos zagļi arī nevēlas riskēt ar stāšanos pretī lielākam sunim.

Kā pasargāt savu īpašumu:
• Publiski neapspriediet savu īpašumu un finansiālo stāvokli.
• Nesniedziet nevienam informāciju par savā īpašumā ierīkotajiem drošības līdzekļiem.
• Parūpējieties par sava mājokļa drošību pat, ja pametat to uz pavisam neilgu laiku – kārtīgi aizslēdziet durvis un aizveriet logus.
• Uzturiet labas attiecības ar kaimiņiem un pievērsiet uzmanību pēkšņām izmaiņām jūsu īpašuma apkārtnē un ikdienas ritmā.
• Redzot aizdomīgas darbības pie kaimiņu īpašumiem, nekavējoties ziņojiet par tām policijai.
• Neglabājiet viegli pieejamās vietās nozīmīgus dokumentus un vērtslietas.
• Atcerieties, ka suns var būt ne tikai mājas mīlulis, bet arī uzticams īpašuma sargs.
• Apsveriet iespēju apdrošināt savu īpašumu, lai nodrošinātu iespēju pēc zādzības aizstāt nozagtās mantas.

Par AAS „Balta”
AAS „Balta” ilgstoši ir viens no vadošajiem apdrošināšanas uzņēmumiem Latvijā, kuru Latvijas iedzīvotāji jau vairāku gadu garumā atzinuši kā mīlētāko apdrošināšanas zīmolu un godīgāko apdrošināšanas kompāniju. AAS "Balta" ietilpst RSA Group (Royal Sun Alliance Group), kas ir viena no pasaulē vadošajām starptautiskajām apdrošināšanas grupām ar 300 gadu pieredzi. Tā piedāvā apdrošināšanu vairāk nekā 130 valstīs. Grupas uzņēmumos strādā aptuveni 22 tūkstoši darbinieku. Plašāka informācija internetā http://www.rsagroup.com

Papildu informācija:
Kristīne Martinsone
AAS „Balta” Ārējo komunikāciju vadītāja
Tel. 67082378
Fax: 67082345
E-pasts: kristine.martinsone@balta.lv

Sigita Pildava
Valsts Policijas Rīgas reģiona pārvaldes
Preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītāja
E-pasts: sigita.pildava@rgpp.gov.lv
Tālrunis: 6 721 9777
Mobilais tālrunis: 2 789 1986

Pievienotie faili


Atpakaļ