Padomi, kā izglābties pēc ielūšanas ledū un kā sniegt pirmo palīdzību cilvēkam, kurš izglābts pēc ielūšanas ledū

10.03.2011

Iestājoties siltākam laikam, Latvijas ūdenstilpnēs samazinās ledus biezums un ledus kļūst trauslāks, palielinās ielūšanas iespēja ledū, tāpēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMP dienests) aicina cilvēkus neriskēt ar savu veselību un dzīvību un nestaigāt pa trauslo ledu, kā arī zemledus makšķerniekiem izvērtēt izvēlēto makšķerēšanas vietu drošumu.


„Iestājoties pavasarim, katru gadu VUGD ir jāglābj ledū ielūzuši makšķernieki, kā arī bērni un pieaugušie, kas nenovērtējot ledus trauslumu, pa to pastaigājas, riskējot ar savu dzīvību. Vienkāršu padomu ievērošana sekmē cilvēka izglābšanos pēc ielūšanas ledū,” norāda VUGD Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Oskars Āboliņš.

Šogad VUGD darbinieki jau ir meklējuši un izvilkuši no ūdens tilpnes trīs noslīkušus makšķerniekus.
Pavasarī ledus ir neizturīgs vietās, kur ūdenskrātuvēs ietek siltāks rūpnieciski izmantots ūdens, upju grīvās un sašaurinājumos, kuģošanas ceļos, zvejnieku izcirsto āliņģu vietās. Ledus izturību mazina arī iesalušas niedres, krūmi vai citi priekšmeti.

Lai izglābtos pēc ielūšanas ledū, ir jāzina daži vienkārši padomi, kā pareizi rīkoties. Dodoties makšķerēt:
• Ieteicams nedoties makšķerēt vienam;
• Līdzi jāņem uzlādēts telefons, kas ievietots ūdensnecaurlaidīgā iepakojumā;
• Mājiniekiem pēc iespējas precīzāk ir jānorāda makšķerēšanas vieta un atgriešanās laiks;
• Līdzi jāņem rezerves drēbes un termoss ar siltu un saldu tēju;
Ja gadās ielūzt, tad:
• Skaļi jāsauc palīgā un apkārtējiem nekavējoties ir jāzvana uz 112;
• Jācenšas saglabāt miers, nostabilizēt elpošana;
• Lai palīdzētu, ielūzušajam jātuvojas rāpus vai guļus, netuvojoties līdz pašai ielūzuma vietai. Ielūzušajam apmēram no 2- 5 metru attāluma jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits priekšmets. Ja glābēji ir vairāki, jāievēro, ka vienam no otra jāatrodas 2-3 m attālumā.
• Izvelkot cietušo uz ledus vai pašam izkļūstot uz ledus, rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam.

Lai sekmīgi izkļūtu no ledus, makšķernieki ir aicināti līdzi ņemt dažādus palīglīdzekļus – ledus irbuļus vai āķus, ar kuru palīdzību var ieķerties ledū un tādējādi izvilkt sevi ārā. Šādus irbuļus vai āķus katrs pats var uztaisīt arī mājas apstākļos, piemēram, pielietojot koka gabalu un naglas. Līdzās tam, pilns makšķerēšanas kostīms, kuram ir peldfunkcija, ļaus pēc ielūšanas ledū peldēt pa ūdens virsu.

Diemžēl pieaugušie, staigājot pa ledu un makšķerējot, rada nepareizu priekšstatu bērniem un pusaudžiem un ar savu rīcību netieši mudina arī viņus paslidināties pa ledu. VUGD aicina vecākus un skolotājus ar bērniem un pusaudžiem pārrunāt par to, cik bīstamas ir rotaļas uz ledus un cik bēdīgas sekas var būt šai pārdrošībai. Tāpat baudot saulainās brīvdienas, kategoriski ir aizliegts pastaigāties Jūrmalā vai citās ūdens tilpnēs pa ledu. Dabas skaistumu ir iespējams baudīt no krasta, tādējādi pasargājot savu un tuvinieku veselību un dzīvību.

Līdzās padomiem, kā izkļūt ārā pēc ielūšanas ledū, svarīgi zināt vairākas būtiskas lietas kā palīdzēt cilvēkam, kurš ir izglābts pēc ielūšanas ledū.

Kā norāda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes ārsts Roberts Fūrmanis - izkļūstot no ūdens, palīdzība jāmeklē un tā jāsniedz nekavējoties. Jāatceras, ja gaisa temperatūra ir zem nulles, jau pēc īsa laika sprīža cilvēkam, kas atradies aukstajā ūdenī, var parādīties ļoti nopietnas veselības problēmas: apziņas traucējumi, bezspēks, krampji u.c. Jau dažu minūšu laikā cilvēkam var iestāties ķermeņa atdzišana (ķermeņa temperatūras pazemināšanās zem 35 grādiem). Tā ir bīstama veselībai un var būt pat nāvējoša. Vidējas un smagas pakāpes atdzišana rada būtiskus dzīvībai svarīgo orgānu funkciju traucējumus, kā piemēram sirdsdarbības, CNS funkciju u.c. orgānu darbības traucējumus.

Roberts Fūrmanis uzsver - ja cilvēks ir izglābts pēc ielūšanas ledū, vienmēr nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot ātrajai palīdzībai pa tālruni 113. Kamēr mediķi ir ceļā uz notikuma vietu, cietušajam nekavējoties jāsniedz pirmā palīdzība, jo viņa dzīvība var būt atkarīga tieši no līdzcilvēku pareizas rīcības šajās minūtēs.

Ja cietušais ir viens pats un neviena palīga tuvumā nav, cietušajam jāmēģina pēc iespējas ātrāk noiet nost no ledus un doties uz tuvākajām mājām vai sabiedrisko vietu pēc palīdzības. Ja drēbes ir mitras un tās nav iespējams nomainīt, tās nevajadzētu vilkt nost, pretējā gadījumā ķermenis vēl straujāk atdzisīs. Ja tuvumā nav neviena cita cilvēka un cietušais pēc izkļūšanas no ledusaukstā ūdens palīdzību nesaņem, iespēja izdzīvot kritiski samazinās. Tāpēc NMP dienesta mediķi uzsver - vēl jo riskantāk ir iet uz ledus vienam pašam.

Kā palīdzēt cilvēkam pēc izglābšanās no ielūšanas ledū:
• nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība, zvanot pa tālruni 113;
• jānovieto cietušo siltā telpā vai vismaz aizvējā;
• jāatbrīvo cietušo no mitrām drēbēm, apaviem, nomainot tās pret sausām un jāsasedz ar siltām, sausām drēbēm, vislabāk ar kādu segu vai, ja netālu ir automašīna, var izmantot arī aptieciņā esošo folija segu;
• cietušo jānovieto uz kādas kastes, ragavām vai citas virsmas, lai būtu mazāka saskare ar sniegu un ledu; 
• cietušo nedrīkst strauji sildīt – sasildīšanai jānotiek pakāpeniski;
• ja vien cilvēks var pakustēties un ir pie apziņas, viņš droši to var darīt, jo tas palīdzēs sasilt;
• ja cietušajam nav traucēta apziņa, jādod silts, salds dzēriens;
• cietušajam nedrīkst dot alkoholu, jo tas veicina ķermeņa atdzišanu. Alkohols cilvēkam rada subjektīvu, mānīgu sajūtu, ka viņam ir silti, taču patiesībā alkohola ietekmē perifērie ādas asinsvadi paplašinās un ķermenis daudz straujāk zaudē siltumu;
• ja cietušā stāvoklis ir smags, bez vajadzības nekustināt cietušajam rokas un kājas, nemasēt, jo tas veicinās straujāku ķermeņa siltuma zudumu; tāpat arī cietušo nesēdināt vai necelt stāvus, jo samazināsies asins pieplūde galvas smadzenēm un cietušais var zaudēt samaņu;
• ja cietušais zaudē samaņu, jāveic atdzīvināšanas pasākumus. Atdzīvināšanas pasākumi ir jāveic līdz brīdim, kad ierodas mediķi vai kad cietušajam atjaunojusies normāla elpošana vai arī līdz brīdim, kad glābēja spēki ir izsīkuši. Ja atdzīvināšanas pasākumi netiks veikti, iespēja izglābt šādu cilvēku būs niecīga.

VUGD un NMP dienests iedzīvotājus aicina nepaiet vienaldzīgi garām, ja redzat, ka bērni vai pusaudži slidinās pa nedrošo ledu – brīdiniet viņus par bīstamību, bet, ja pamanāt, ka cilvēki ir aizgājuši pārāk tālu no krasta un var rasties problēmas atgriezties atpakaļ, kā arī, ja cilvēks ir ielūzis ledū, nekavējoties zvaniet glābšanas dienestam pa tālruni 112.

Pielikumā: iepriekšējo gadu glābšanas darbu statistikas dati.

Papildus informācijai:
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes ārsts Roberts Fūrmanis, mob.t.: 29188188

Viktorija Šembele
VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste
Tel. 29468106
E-pasts: Viktorija.sembele@vugd.gov.lv

Pievienotie faili


Atpakaļ