Sākusies aktīva pērnās zāles dedzināšanas sezona

04.04.2011

Iestājoties siltākam laikam, Latvijā sākusies aktīva pērnā gada zāles dedzināšana. Svētdien, 3.aprīlī, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) izbrauca uz 18 kūlas ugunsgrēkiem. Lielākās degšanas platības konstatētas Liepājas – Ventspils autoceļa 56 km, kur dega 10 000 m2 pērnās zāles, Liepājā, Atmodas bulvārī – 2000m2, Olaines pagastā, pie dzelzceļa stacijas „Baloži” – 1500m2 un Jelgavā, Loka maģistrālē – 5000m2. Kūlas ugunsgrēki svētdien dzēsti arī Tukumā, Ludzā, Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Daugavpilī, Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, Salaspilī un Rīgā. Kopumā šogad dzēsts jau 51 kūlas ugunsgrēks.


VUGD atgādina, ka, dedzinot kūlu, cilvēki apdraud gan savu, gan līdzcilvēku īpašumu un pat dzīvību. Kaut gan pēdējos gados kūlas ugunsgrēkos cilvēki nav gājuši bojā, tomēr ir liels skaits cietušo. Saskaņā ar VUGD statistiku pērn šajos ugunsgrēkos cieta trīs cilvēki, taču faktiskais skaits ir lielāks, jo nereti cilvēki kūlas ugunsgrēku pašu spēkiem ir nodzēsuši un ugunsdzēsēju palīdzība vairs nav nepieciešama, taču pēc tam griezušies pie mediķiem, jo gūti pat tik nopietni apdegumi, ka jāārstējas slimnīcā.

Pērno zāli dedzina tikai tajās vietās, kur nav sakopts un rudenī nav nopļauts. Kūlas dedzināšana – tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Diemžēl Latvijā ir plašas teritorijas, kurās zemes īpašnieki pastāvīgi nedzīvo un gadiem neliekas zinis par savu īpašumu. Šādās teritorijās kūlas ugunsgrēki notiek lielās platībās, apdraudot arī kaimiņu īpašumu vai tuvumā esošos mežus.

Ik gadus daudz kūlas ugunsgrēku reģistrēts arī pilsētās. Kaut gan, salīdzinot ar lauku rajoniem, pilsētā izdeg daudz mazākas platības, šie ugunsgrēki ir ļoti bīstami, jo apbūve ir daudz blīvāka, un kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus u.c. pilsētas objektus. Ugunsgrēku rezultātā tiek piedūmota un piesārņota pilsētas teritorija.

Kūlas ugunsgrēku skaits katru gadu ir atkarīgs no dabas apstākļiem un cilvēku apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku „sezona” nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav lietus un ir vēss, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka un kūlas ugunsgrēkus izraisa ne vien ļaunprātīgi dedzinātāji, bet arī nevīžīgi autobraucēji, kuri, braucot pa ceļu, izmet pa logu nenodzēstus cigarešu izsmēķus, kas aizdedzina sauso zāli. Savukārt sabiedrībā vēl joprojām pastāv viedoklis, ka kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija. Kūlas dedzināšana un līdumu līšana gan nav gluži viens un tas pats. Turklāt jāatceras, ka senatnē viena no lielākajām vērtībām bija tieši zeme un cilvēki apstrādāja to pilnībā, bet lopi tika ganīti pa mežmalām un grāvmalām, kur zemi nebija iespējams apstrādāt. Tādēļ diez vai kādam arī latviešu folklorā izdosies atrast tādu vārdu kā „kūla”. Arī teorija par to, ka kūlu dedzināt ir lietderīgi, jo sadeg ērces, ir visai apšaubāma, jo tajās pašās pļavās dzīvo daudz un dažādi kukaiņi un mazie dzīvnieciņi, ligzdo putni. Ja kādam mājās ielidojusi muša, diezin vai kāds tādēļ dedzinās māju?

Katru gadu kūlas ugunsgrēkos tiek nopostītas ēkas, ir bijuši gadījumi, kad šajos ugunsgrēkos iet bojā arī cilvēki:

 

 Gads  Ugunsgrēku skaits Bojāgājušie Nodegušas ēkas
 2010  1695  0 32
 2009  2054  0 109
 2008  1092  0 11
 2007  2651  0 35
 2006 7083  6 472
 2005  1594  0 23
 2004  2446  6 120
 2003  3594  5 341
 2002  4328  8 514
 2001  1410  2 238
 2000  1024  1 68

 

Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumu” prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Ugunsdrošības noteikumu 3.punkts nosaka, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Savukārt 20.punkts nosaka, ka objekta teritoriju sistemātiski jāattīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu jāattīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Noteikumu 21. punkts nosaka, ka zemes īpašnieks (vadītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.pantu par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpšanu –uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz simts latiem, bet juridiskajām personām – no divsimts līdz tūkstoš latiem. Par kūlas dedzināšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimts līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm.

Tāpat kā iepriekšējos gados VUGD sadarbosies ar Lauku atbalsta dienestu, kuram nosūtīs informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.

Kūlas ugunsgrēku dzēšanai pagājušajā gadā VUGD iztērēja degvielu gandrīz 14 000 Ls vērtībā un bija jāremontē septiņas ugunsdzēsēju automašīnas. Turklāt degviela īpaši tika ekonomēta – pārsvarā ugunsdzēsēji, kur vien iespējams, šos ugunsgrēkus dzēsa ar roku rīkiem, netaupot savus spēkus, bet cenšoties ieekonomēt degvielu, lai tās pietiktu izbraukumiem uz citiem ugunsgrēkiem. Tāpat arī tehnika tiek atstāta visbiežāk ceļmalā, lai braucot pa laukiem, to nesalauztu. Kūlas dedzinātājiem būtu jāatceras arī to, ka VUGD resursi nav bezgalīgi un, lai apkarotu šos ugunsgrēkus, tiek tērēti VUGD līdzekļi, kas faktiski ir visu nodokļu maksātāju nauda.

 

Sagatavoja:
Inga Vetere,
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tel.26183300
 

 


Atpakaļ