Strauji palielinās kūlas ugunsgrēku skaits

14.04.2011

Iestājoties siltākam laikam, Latvijā sākusies aktīva pērnā gada zāles dedzināšana. Vakar, 13.aprīlī kopumā Latvijā reģistrēti 88 ugunsgrēki, tajā skaitā 59 reizes dzēsta kūla, kas šogad ir lielākais pērnās zāles ugunsgrēku skaits diennaktī. Kopumā šogad reģistrēti 205 kūlas ugunsgrēki. VUGD atgādina, ka, dedzinot kūlu, cilvēki apdraud gan savu, gan līdzcilvēku īpašumus un pat dzīvības.


Pērnā zāle aizvien vairāk izžūst un līdz ar to arī ugunsgrēku platības ir aizvien lielākas. Piemēram, vakar Priekuļu pagastā dega kūla 50 000 m2, Rīgā Latgales priekšpilsētā – 30 000 m2,Daugavpilī pie Dunduru ielā – 27 000m2, Daugavpilī Ūdens ielā – 20 000 m2, Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā 20 000 m2 platībā.

Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopts, rudenī nopļauta zāle. Kūlas dedzināšana – tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir ne vien lauki, bet arī daudzviet ir nesakoptas pilsētu teritorijas. Šogad Daugavpils daļu ugunsdzēsēji pērno zāli pilsētas un piepilsētas teritorijā dzēsa 47 reizes, Rīgas daļu ugunsdzēsēji – 31 reizi, Liepājas daļu ugunsdzēsēji – 17 reizes.

Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumu” prasības. Ja konstatēts pārkāpums, jāuzsāk administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Ugunsdrošības noteikumu 3. punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Savukārt 20.punkts nosaka, ka objekta teritoriju sistemātiski attīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Noteikumu 21. punkts nosaka, ka zemes īpašnieks (vadītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.pantu par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpšanu – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simts latiem, bet juridiskajām personām – līdz tūkstoš latiem. Par kūlas dedzināšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimts līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm.

Tāpat kā iepriekšējos gados VUGD sadarbosies ar Lauku atbalsta dienestu, kuram nosūtīs informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.

Kūlas ugunsgrēku skaits ir atkarīgs no dabas apstākļiem un cilvēku apziņas. Salīdzinot iepriekšējo gadu kūlas ugunsgrēku statistiku var redzēt, kurās pavasara dienās Latvijā bijis siltākais un saulainākais laiks. Tā, piemēram, 2010.gadā vislielākais kūlas ugunsgrēku skaits reģistrēts 11.aprīlī – 135 reizes, 2009.gada 26.aprīlī – 157 reizes, turklāt šie ugunsgrēki 25 gadījumos jau bija pārsviedušies uz meža zemsedzēm, 2008.gada 2.aprīlī – 75 reizes, 2007.gada martā – 131 reizi, un visvairāk kūlas ugunsgrēku pēdējo gadu laikā reģistrēts 2006.gada 25. aprīlī, kad pērnā zāle bija jādzēš 383 reizes. Diemžēl tie iedzīvotāji, kuriem kūlas dedzināšana šķiet nevainīga pavasara nodarbe, neizprot, ka šajos ugunsgrēkos sadeg arī mājas, apdegumus gūst cilvēki, tiek nodarīts kaitējums dabai. Turklāt izbraucot un dzēšot ugunsgrēkus, tiek tērēta degviela, lauztas automašīnas – un tā jau ir visu nodokļu maksātāju nauda.

2011.gada 14.aprīlī

Sagatavoja:
Inga Vetere,
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tel.26183300


Atpakaļ