Nepilsoņiem lielākais šķērslis pilsonības iegūšanai ir sliktās latviešu valodas zināšanas

27.04.2011

Lai arī vairums nepilsoņu vēlētos iegūt Latvijas pilsonību, lielākais šķērslis šobrīd tam ir viņu sliktās latviešu valodas zināšanas, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) veiktā aptauja par nepilsoņu attieksmi pret Latvijas pilsonību.


Kā rāda aptaujas rezultāti, nepilsoņu attieksme pret Latvijas pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā šobrīd ir nogaidoša – lielākā daļa aptaujāto nepilsoņu vēlētos kļūt par Latvijas pilsoņiem, taču tikai ar nosacījumu, ka tiks atvieglots naturalizācijas process, nebūs jākārto eksāmeni vai pilsonību piešķirs automātiski.

Tas saistīts ar nepilsoņu sliktajām latviešu valodas zināšanām, jo 45% aptaujāto nepilsoņu un vēl 5 procenti pilsonības pretendentu savas latviešu valodas zināšanas novērtējuši kā nepietiekamas, lai pārvarētu naturalizācijas barjeru. To apliecina arī līdzšinējā PMLP pieredze, jo latviešu valodas pārbaudījumi naturalizācijas procesā sagādā grūtības 44 procentiem pilsonības pretendentu, kuri nespēj nokārtot eksāmenu.

„Latviešu valodas vājās zināšanas ir nopietns šķērslis daudziem nepilsoņiem iegūt Latvijas pilsonību. Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem vecumā pēc 60 gadiem, jo kā redzams pēc pētījuma datiem – jo vecāks ir cilvēks, jo sliktākas ir viņa latviešu valodas zināšanas,” skaidro PMLP Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs. Tas arī vērojams aptaujas datos, jo šobrīd lielākā interese par Latvijas pilsonības iegūšanu ir tieši jauniešu vidū – 57% nepilsoņu vecumā no 15-20 gadiem Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā plāno iegūt tuvāko 2 gadu laikā, turpretī vecāka gadagājuma nepilsoņiem nav motivācijas un vēlmes naturalizēties.

Tikai 4 procenti aptaujāto nepilsoņu norādīja, ka noteikti nevēlas būt Latvijas pilsoņi, savukārt vēl 14 procentus nepilsoņu apmierina viņu pašreizējais statuss, jo tā ir vieglāk izbraukt uz NVS valstīm.

Kā jau vēstīts iepriekš, lai noskaidrotu nepilsoņu viedokli par Latvijas pilsonību un apzinātu iemeslus, kādēļ nepilsoņi vēlas vai gluži otrādi nevēlas iegūt Latvijas pilsonību, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) veikusi apjomīgu pētījumu, ar kura rezultātiem šodien, 27.aprīlī, tika iepazīstināti Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Pētījumā tika aptaujāti vairāk nekā 2100 Latvijas nepilsoņi, starp kuriem ir gan tie, kas pašlaik vēl nedomā par Latvijas pilsonības iegūšanu, gan arī tie, kas jau ir pieņēmuši lēmumu un iesnieguši pieteikumu naturalizācijas procesa uzsākšanai.

Pēc Iedzīvotāju reģistra datiem, šā gada sākumā Latvijā bija reģistrēti 2,24 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 82,9% bija Latvijas pilsoņi, 14,6% – Latvijas nepilsoņi un 2,5% – ārzemnieki ar derīgām uzturēšanās atļaujām. Šobrīd ik gadu PMLP nodaļās iesniegumu par Latvijas pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā iesniedz ap 3000 cilvēku.


Andrejs Rjabcevs
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes
sabiedrisko attiecību vadītājs
Tālr.67219185, mob.26458928
andrejs.rjabcevs@pmlp.gov.lv, www.pmlp.gov.lv


Atpakaļ