Eiropolā pabeigta organizētās noziedzības draudu novērtējuma (OCTA) 2011 izstrāde

10.05.2011

Eiropas policijas aģentūrā EUROPOL (Eiropols) kopš 2005.gada atbilstoši 2004.gada Hāgas programmai brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā (apstiprināta Eiropas Savienības (ES) Padomē 2004.gada 13.decembrī) reizi divos gados (līdz 2009.gadam – reizi gadā) tiek veikta Organizētās noziedzības draudu novērtējuma izstrāde (OCTA), kurā tiek iesaistītas ES nacionālās tiesībaizsardzības un drošības iestādes, kā arī ES institūcijas (t.sk. Eurojust, Frontex, OLAF, ECB u.c.), kuru rīcībā ir informācija par organizētām grupām vai/un kuras ir iesaistītas organizētās noziedzības apkarošanā. ES OCTA ir viens no būtiskākajiem stratēģiskajiem dokumentiem, jo, vadoties no šī dokumenta, ES tiek noteikti prioritārie organizētās noziedzības apkarošanas virzieni un plānoti efektīvi un atbilstoši pasākumi politiskā, stratēģiskā un operatīvā līmenī.


Šobrīd Eiropolā pabeigta OCTA 2011 izstrāde, kurā analizētas esošās un prognozētas nākotnes tendences organizētās noziedzības jomā. OCTA 2011 izstrādē konstatēts, ka  organizētā noziedzība ir mainīga un tai piemīt aizvien lielāka dažādība piemērojamās metodēs, grupu struktūrās un ietekmē uz sabiedrību, tāpat novērojama pieauguma tendence ar mobilu un elastīgu grupu darbību, kas darbojas vairāku valstu jurisdikcijā, dažādos noziedzības sektoros. Grupas ir orientētas uz dažādu noziegumu izdarīšanu, atklāj un izmanto dažādas jaunas iespējas.

Kā nozīmīgākais organizētās noziedzības ārpustīkla aktivitāšu veicinošais faktors ir iezīmējusies Interneta tehnoloģiju izmantošana. Papildus datornoziegumu/kibernoziegumu u.c. augsto tehnoloģiju noziegumiem, krāpšanām ar maksājuma kartēm, bērnu pretlikumīgas izmantošanas materiālu izplatīšanai un arī audio video pirātismam, plaša Interneta izmantošana pašlaik veicina nelikumīgo narkotiku sintēzi, ieguvi/ekstrakciju un izplatīšanu, cilvēku tirdzniecības upuru vervēšanu un marketingu, nelegālo imigrāciju, viltoto preču, t.sk. medikamentu, piegādi, apdraudēto sugu tirdzniecību un daudzas citas noziedzīgās aktivitātēs. Noziedzīgie grupējumi Internetu plaši izmanto arī kā drošas komunikācijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (tā saucamās „naudas atmazgāšanas”) rīku.

Konstatēts, ka, neskatoties uz nacionālajām, etniskajām un biznesa atšķirībām, (pat vairāk nekā agrāk) pastāv stipra sadarbība starp dažādām organizētām grupām. Pieaugošā sadarbošanās tendence padarīja intensīvāku apmaiņas (bartera) praksi, kad nelikumīgas preces vairāk apmainītas nekā iegādātas par skaidru naudu, kas savukārt organizēto noziedzību padarīja mazāk redzamu tiesībaizsardzības iestādēm, kas veic noziedzīgo līdzekļu izsekošanu.

Ģeogrāfiskajā izpratnē ES ievērojamāko noziedzīgo aktivitāšu pamatā ir saskatāma loģistikas arhitektūra, kas izvietojusies ap 5 galvenajiem reģionālajiem mezgliem/centriem. Ziemeļrietumu centrs, pateicoties savam tuvumam ienesīgajam galamērķu tirgum, tās labi attīstītajai komerciālajai un transporta infrastruktūrai un ražotnes spējām, saglabā savu galvenā koordinācijas centra lomu narkotiku izplatīšanā. Ziemeļaustrumu centrs turpina fokusēties uz nelikumīgu preču tranzītu no/uz bijušajām Padomju Savienības valstīm un ir vardarbīgu vairāknoziegumu grupējumu bāze ar starptautisku ietekmi. Pēdējo divu gadu laika pamanāmākā iezīme ir Lietuvas organizēto grupu strauja izplatīšanās pa visu Eiropu. Joprojām pastāv Dienvidrietumu mezgla vadošā loma kokaīna un kanabisa tranzītā un izplatīšanā, neskatoties uz dažu kontrabandas ceļu novirzīšanos uz austrumu pusi. Tas pašlaik kalpo par cilvēku tirdzniecības seksuālai izmantošanai upuru tranzīta zonu. Dienvidu centrs joprojām ir ievērojams tādā noziedzīgajā darbībā kā viltotas valūtas un preču centrs, tranzīta zona cilvēku tirdzniecības upuriem un nelegālajiem imigrantiem, un bāze dažiem noziedzīgiem grupējumiem ar labākiem resursiem Eiropā.

Pēdējos gados no visiem mezgliem visvairāk izplatījies Dienvidaustrumu mezgls līdz ar pieaugušo kontrabandu caur Melno jūru, Balkānu ceļa maršrutu attīstību nelikumīgā preču piegādē no/uz ES un nozīmīgu nelegālās imigrācijas caur Grieķiju pieaugumu. Minētās attīstības tendences ir būtiski ietekmējušas Balkānu kā nelikumīgu pārvadājumu centra, kurā ietilpst Balkāni un Dienvidaustrumu Eiropa, veidošanos. Jauni tranzīta mezgli veidojas arī tādā valstī kā Ungārija, kurā saplūst daži Balkānu un Melnās jūras ceļi. Albāņu valodā runājošie, turki un bijušās Padomju Savienības grupējumi meklē iespējas paplašināt savas intereses ES un varētu izmantot Bulgārijas un Rumānijas iespējamās iekļaušanas Šengenas zonā iespējas, un iepriekšējas nākotnes vīzu izsniegšanas atvieglojumus Rietumu Balkānu valstīm, Ukrainai un Moldovai.

Papildus informācija par OCTA 2011:

http://www.europol.europa.eu/index.asp?page=news&news=pr110504.htm

http://www.europol.europa.eu/publications/European_Organised_Crime_Threat_Assessment_(OCTA)/OCTA_2011.pdf

 Vienlaikus informējam, ka Eiropols OCTA izstrādā, apkopojot un izanalizējot informāciju no nacionālajām OCTA. Latvijā nacionālā OCTA izstrādei  tiek organizēta OCTA izstrādes darba grupa, kurā piedalās nacionālo tiesībaizsardzības un drošības iestāžu, kuru kompetencē ietilpst organizētās noziedzības apkarošana, pārstāvji, t.i., no Valsts policijas, Drošības policijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes, Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta un Iekšlietu ministrijas Valsts robežsardzes. Latvijā nacionālās OCTA izstrādes organizēšana un koordinācija notiek VP, ņemot vērā to, ka VP ir centrālā nacionālā iestāde sadarbībai ar Eiropolu. OCTA izstrādē VP uzdevums ir apkopot, izvērtēt un izanalizēt kompetento nacionālo drošības un tiesībaizsardzības iestāžu sagatavoto informāciju par organizēto noziedzību un organizētām grupām un iesniegt to Eiropolā noteiktos termiņos.

 

Beāte Labinska,
Valsts policijas priekšnieka palīdze,
tālr.: 67829445, mob: 29496086,
e-pasts: beate.labinska@vp.gov.lv


Atpakaļ