Motocikls pilsētā – ērti vai riskanti?

12.08.2011

Motobraukšanas sezona Latvijā jau tuvojas beigām, kas ir pietiekami ilgs laiks, lai varētu saskatīt aktuālākās un arī sāpīgākās tendences, attiecībā uz situācijām ar motocikla un automašīnas iekļaušanos kopējā un drošā satiksmes plūsmā. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes dati parāda, ka no motobraukšanas sezonas sākuma līdz šī gada 25.jūlijam Rīgas reģionā reģistrēti 179 motobraucēju ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem 130 negadījumos cietuši motociklisti un 49 – mopēdisti. Kā arī reģistrēti 45 negadījumi, kuros iesaistīti motociklisti, kas braukuši bez motociklista tiesībām. Motobraucējiem ir svarīgi nepazaudēt koncentrāciju un piesardzību atlikušajos motociklistu un mopēdistu sezonas mēnešos. Prasmes un iemaņas ir augušas, taču situācija uz ceļa joprojām ir tikpat komplicēta kā pavasarī.
 


2010.gadā reģistrēti 316 motobraucēju ceļu satiksmes negadījums. Kā skaidro VP Rīgas reģiona pārvaldes (VP RRP) Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis, motobraucēju ceļu satiksmes negadījumu skaita pieaugums saistīts ar motobraucēju skaita procentuālu pieaugumu, tādēļ nav pamata uzskatīt, ka motobraucēju negadījumi notiek vairāk kā 2010.gadā. Šajā gadā ievērojami samazinājušies negadījumi, kas notikuši motobraucējam pārsniedzot ātrumu, pērn tie bija 107 negadījumi, savukārt šogad moto sezonas vidū tie bija 25 negadījumi. Taču krasi pieaudzis negadījumu skaits, kuru iemesls bijis motobraukšana reibumā, pērn tie bijuši 5 negadījumi, taču šogad reģistrēts 51 negadījums (š.g. 25.07), no kuriem 43 izraisījuši mopēdisti.

Apdrošināšanas sabiedrība „Balta” 2010. gadā ir fiksējusi 57 atlīdzību pieteikumus par negadījumiem, kuros ir iesaistīti motocikli vai motorolleri. Savukārt šogad fiksēts jau 31 šāds negadījums. Kopumā atlīdzībās par dažādiem negadījumiem ar moto transportu 2010. gada laikā ir izmaksāti 46 900 lati.

„Mūsu pieredze liecina, ka visbiežāk motociklisti cieš, veicot apdzīšanu vai izdarot kreiso pagriezienu, jo viņus autovadītāji vienkārši nepamana. Tāpat ir raksturīgi gadījumi, kad autovadītāji aizšķērso ceļu kustībā esošam motociklam – atverot durvis vai arī nepamanot to uz šķērsojamā ceļa. Raksturīgi, ka vidējā izmaksātā atlīdzības summa par vienu negadījumu, kurā iesaistīts motocikls vai motorollers, ir ļoti augsta - aptuveni 820 latu. Salīdzinot ar auto negadījumiem, kur vidējā atlīdzības summa svārstās starp 400 līdz 600 latiem, situācijās ar moto transportu ir raksturīgi, ka bieži notiek negadījumi bez tieša kontakta, kad vēlāk ir īpaši grūti restaurēt negadījuma apstākļus, lai varētu iesniegt atlīdzības prasību apdrošinātājam.,” stāsta Ingus Savickis, AAS „Balta” Atlīdzību direktora vietnieks.

DBS apmācību direktors Andris Pļavenieks uzsver, ka ievērojot pareizu, situācijai adekvātu, braukšanas ātrumu, lietojot pilnu ekipējumu, laicīgi paredzot un izvairoties no bīstamām situācijām, motobraucēji var no traumām pasargāt gan sevi, gan citus satiksmes dalībniekus.

Padomi drošai motobraukšanai
Motociklista apģērbs
– braucot ar motociklu ļoti svarīgs ir motociklista apģērbs, kombinezons vai dalītais apģērbs ar visiem nepieciešamiem aizsargiem, it īpaši aizsargķivere un cimdi, bez kuriem pārvietošanās nav pieļaujama, pretējā gadījumā, pat pie vismazākā kritiena var gūt nopietnus kaitējumus veselībai, uzsver Pļavenieks.

Pareizs braukšanas ātrums – vadot motociklu pilsētā, kā arī ārpus tās, jāizvēlas situācijai un ceļa segumam atbilstošs ātrums. Palielinot ātrumu jāpalielina arī distance, jo lielākajā daļā gadījumu motociklam vajag garāku bremzēšanas ceļu kā automašīnai. Motociklistam vienmēr jāatceras, ka strauji palielinot un samazinot ātrumu, jāpārliecinās, vai autovadītājs un citi satiksmes dalībnieki to redz.

Bremzēšana. Gan bremzējot, gan braucot pagriezienā motociklistam, jāņem vērā ceļa segums (kontrolaku vāki, baltie ceļa apzīmējumi, izbirušās smiltis, bedres, iebrauktās riepu pēdas asfaltā, eļļas plankumi utt.). 90% no bremzēšanas slodzes motociklam veic priekšējais ritenis, tāpēc bremzēšanas sviru ir jāspiež pakāpeniski ar progresīvu spēku. Nav pieļaujama vairākkārtēja un strauja bremzēšanas sviras nospiešana, jo var sekot priekšējā riteņa nobloķēšana, izslīdēšana un kritiens.
 

Sigita Pildava,
Valsts Policijas Rīgas reģiona pārvaldes,
Preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītāja,
tālr.: 67219777
e-pasts: sigita.pildava@rgpp.gov.lv

 


Atpakaļ