Vēlas redzēt tautsaimniecību veicinošu imigrācijas politiku

11.10.2011

Latvijas imigrācijas politikai ir jābūt vērstai uz ekonomikas attīstību un pienesumu valsts tautsaimniecībai, nevis lēto darbaspēku, kas vairāk patērētu no sociālā budžeta, nekā tajā pienestu – tā secināts šodien, 11.oktobrī, notikušajā Eiropas migrācijas tīkla rīkotajā ekspertu konferencē „Kādai būt Latvijas migrācijas politikai?”.
 


Kā konferencē norādīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze, migrācija ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā un arī pasaulē šobrīd ir aktuālais temats, kam valstis pievērš pastiprinātu uzmanību. Arī Latvijā nākamgad ir plānots izstrādāt migrācijas politikas vadlīnijas, kurās skaidri nepieciešams definēt, kādas imigrantu grupas nākotnē Latvijā sagaida primāri un uz kādiem kritērijiem ir balstāma imigrācijas politika.

„Pašreizējie emigrācijas procesi skaidri parāda, ka Latvijas iedzīvotāju skaits sarūk un – vēlamies mēs to atzīt vai ne – par imigrāciju jāsāk domāt jau tagad, kad tā vēl ir samērā niecīga. Tieši tāpēc bija nepieciešama šāda konference, lai gan eksperti no valsts un nevalstiskajām institūcijām, gan akadēmiķi un migrācijas jomas pētnieki, gan arī Saeimā ievēlēto politisko spēku pārstāvji varētu paust savu redzējumu par to, kādu viņi saskata Latvijas imigrācijas politiku – kādas imigrantu grupas mēs vēlamies piesaistīt kā prioritāras un kādas ir nepieciešamas vispārējais tautsaimniecības attīstībai, kādas ilgtermiņā ir Latvijas darba tirgus prognozes, kad Latvijā sāks pietrūkt vietējā darbaspēka un cik mēs esam gatavi šo imigrantu integrācijai,” skaidro PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze.

Līdz šim Imigrācijas likumā ārzemniekiem bija noteikti vairāk nekā 30 dažādi iemesli, kādos gadījumos var lūgt piešķirt Latvijā termiņuzturēšanās atļauju. Sagaidāms, ka līdz ar imigrācijas politikas pamatnostādņu izstrādi, tiks pārskatītas arī Imigrācijas likuma normas, kurās iespējami arī vairāki jauninājumi. Kā vienu no jauninājumiem migrācijas eksperti apsprieda iespēju ieviest Latvijā, tā saucamo, bonusa punktu sistēmu, kas šobrīd jau darbojas Austrālijā, Kanādā un virknē Eiropas Savienības valstu. Šī sistēma paredz, ka uzturēšanās atļauju var prasīt arī tādi ārzemnieki, kas formāli neatbilst nevienam no Imigrācijas likumā minētajiem nosacījumiem uzturēšanās tiesību saņemšanai, taču pēc īpašiem kritērijiem tie var tikt atzīti kā Latvijai vēlama imigrantu grupu – piemēram, sava izglītības līmeņa, vecuma grupas, izcelsmes reģiona, valodu zināšanu u.c. kritēriju dēļ.

Tāpat konferencē vairākkārt tika diskutēts arī par pērn pieņemtajiem Imigrācijas likuma grozījumiem, kas ļauj termiņuzturēšanās atļaujas saņemt ārvalstu investoriem, kas Latvijā iegādājušies nekustamo īpašumu, veikuši ieguldījumu banku subordinētajā kapitālā vai investējuši kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Ja šobrīd investīciju kopsumma sniedzas jau pāri 100 miljoniem, tad diemžēl lielākoties šo grozījumu pavērtās investīciju iespējas jūt tikai uzņēmumi Rīgā un tās apkaimē. Turpretī nākotnē būtu nepieciešams paredzēt likumdošanā stimulējošus aspektus, lai ārvalstu uzņēmēji būtu ieinteresēti ieguldīt investīcijas nevis galvaspilsētā un tās apkaimē, bet tieši attālākajos Latvijas reģionos, tādējādi radot jaunus uzņēmumus, darba vietas vietējiem iedzīvotājiem un sekmējot visa reģiona ekonomisko attīstību.

Konferenci „Kādai būt Latvijas migrācijas politikai?” rīkoja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde kā Eiropas migrācijas tīkla Latvijas kontaktpunkts. Tajā klātesošos ar pašreizējo situāciju migrācijas jomā iepazīstināja PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze, savukārt par tendencēm Latvijas darba tirgū un darbaspēka migrāciju informēja Labklājības ministrijas pārstāve Linda Pauga. Ar Ekonomikas ministrijas (EM) vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm iepazīstināja EM pārstāvis Normunds Ozols, savukārt Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs prezentēja savu pētījumu par to, kad Latvijā sāks pietrūkt darbaspēks. Ar ziņojumu par migrācijas ietekmi uz Vidzemes ilgtermiņa attīstību iepazīstināja Vidzemes augstskolas lektors Visvaldis Valtenbergs, savukārt Latvijas Universitātes sociālās demogrāfijas doktorants Ivars Indāns sniedza ieskatu savā darbā „Kādu legālās migrācijas politiku Latvijai?”. Par imigrantu integrācijas nosacījumiem un nozīmi konferencē uzstājās Kultūras ministrijas pārstāve Anita Kleinberga un Sabiedriskās politikas centra „Providus” pētniece Dace Akule.

Noslēgumā savu redzējumu uz imigrāciju diskusijā bija iespējams izteikt arī pārstāvjiem no politiskās apvienības „Vienotība”, „Zatlera reformu partijas” un „Saskaņas centra”.

Andrejs Rjabcevs
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes
sabiedrisko attiecību vadītājs
Tālr.67219185, mob.26458928
andrejs.rjabcevs@pmlp.gov.lv, www.pmlp.gov.lv
 


Atpakaļ