Skrundā sabrūk VUGD posteņa ēka

26.10.2011

Aizvadītajā nedēļā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona brigādes Kuldīgas daļas Skrundas posteņa ēkai, kurā atrodas ugunsdzēsēju glābēju darba telpas, sabruka viena no sienām. Lai nodrošinātu posteņa darbību, ugunsdzēsēji glābēji turpmāk uzturēsies celtniecības vagoniņā, kas ir novietots blakus garāžai, kurā atrodas speciālā ugunsdzēsības tehnika un kuras sienas ir nostiprinātas ar koka stutēm. Sadarbībā ar vietējo pašvaldību šobrīd tiek izskatītas dažādas iespējas, lai Skrundā ugunsdzēsēju postenim atrastu jaunas telpas.


Šis ir tāds pirmais gadījums, kad ugunsdzēsēju depo ēka sagrūst, taču diemžēl tam var sekot nākamie, jo vairākas ugunsdzēsēju depo ēkas atrodas kritiskā stāvoklī un to sienas un jumtu konstrukcijas balsta stutes.

VUGD ir 92 ugunsdzēsības daļas un posteņi, no tiem 30 ēkas ir būvētas līdz 1940.gadam, 60 ēkas - laika posmā no 1940.līdz 1992.gadam, un tikai divas ēkas ir būvētas vai renovētas laika posmā no 1990.gada līdz šodienai.

Vecākās ēkas Rīgas reģionā ir Rīgas 1.daļas ēka, kura celta 1892.gadā, kā arī Rīgas 2., 3. un 9.daļas ēkas, kuras visas celtas 1910.gadā, Zemgales reģionā – Kandavas posteņa ēka celta 1872.gadā, bet Viesītes postenis atrodas 1904.gadā būvētā ēkā. Kurzemes reģionā ēka, kurā atrodas Liepājas 2.daļa, būvēta 1850.gadā, savukārt Latgales reģionā Daugavpils 1. daļa atrodas 1895.gadā būvētā ēkā. Vidzemes reģionā Rūjienas postenis, Apes postenis un Smiltenes posteņa ēkas atrodas 1900. gadā celtās ēkās. Liela daļa ēku, kurā šobrīd strādā ugunsdzēsēji glābēji, savulaik nav būvētas kā ugunsdzēsēju depo, bet laika gaitā piemērotas šo funkciju veikšanai.

Daudzas no depo un posteņu ēkām ir gan fiziski, gan morāli novecojušas. Pēdējo desmit gadu laikā VUGD budžeta līdzekļi tika atvēlēti tikai visneatliekamāko remontdarbu veikšanai, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību un funkciju īstenošanu – jumta segumu labošanai vai nomaiņai, apkures katlu un ūdensvada un kanalizācijas cauruļu nomaiņai, kā arī sapuvušo logu un vārtu nomaiņai. Atsevišķām daļām 2007.gadā, kad tika iegādāta jauna ugunsdzēsības tehnika, tika veikta garāžas vārtu aiļu paplašināšana, jo esošajās garāžās jaunā, izmēra ziņā lielāka tehnika, nevarēja iebraukt. Pēdējo desmit gadu laikā ēku remontdarbiem ir iztērēti 1,5 miljoni latu. Visvairāk līdzekļu ēku remontos tika ieguldīti 2007.gadā – 324 300 Ls, bet 2009.gadā tikai 37 100 Ls. Šogad remontdarbiem plānots atvēlēt gandrīz 200 000 Ls un, piemēram, Madonas, Balvu un Ogres daļām veikts jumta remonts, Jēkabpils daļā, Viesītes un Viļānu posteņos - kanalizācijas sistēmas remonts, Rīgas 6. un 7.daļai, Olaines daļai un Kuldīgas daļas Alsungas postenim veikta logu nomaiņa.

Līdzās tam kosmētiskos remontus un telpu labiekārtošanu savu iespēju robežās veic paši ugunsdzēsēji glābēji no darba brīvajā laikā, lai kaut minimāli uzlabotu savus darba un sadzīves apstākļus. Tā, piemēram, Rīgas 2.daļas ugunsdzēsēji glābēji tikko ir pabeiguši remontēt virtuvi, bet 9.daļā šis remonts vēl rit pilnā sparā, 8.daļas ugunsdzēsēji glābēji remontē atpūtas telpas.

Diemžēl daudzām ēkām, kurās atrodas ugunsdzēsēju depo nepietiek tikai ar nelieliem remontdarbiem, bet nepieciešama renovācija, kas dažviet varētu izmaksāt tikpat, cik jaunas ēkas celtniecība.

Sagatavoja:
Inga Vetere,
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece,
e-pasts: inga.vetere@vugd.gov.lv
Tel.67075871, 26183300
 


Atpakaļ