IeM un nevalstisko organizāciju memorandu parakstījušo organizāciju sanāksmes protokols nr.4

27.04.2009


 IeM sabiedrības konsultatīvās drošības padomes sēdes

PROTOKOLS Nr.5

2009.gada 27.aprīlis, plkst.10.00

Sēdes dalībnieki:

Padomes priekšsēdētājs, Iekšlietu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Raimonds Bluķis
Iekšlietu ministrijas Plānošanas, koordinācijas un kontroles departamenta vecākā referente Inga Akmentiņa
Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Dace Ūdre
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks
Andris Dzenis
Latvijas Drošības biznesa asociācijas prezidents Jānis Zeps
Latvijas Komercbanku asociācijas Drošības komitejas priekšsēdētājs Vitālijs Aņiko
Latvijas Kriminālmeklēšanas profesionāļu kluba prezidents
Sergejs Čerņenoks
Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilgvars Cēris
Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības viceprezidents
Guntis Zēvalds
Latvijas Detektīvu un drošības dienestu federācijas izpilddirektors Gundars Loba

Darba kārtība:

1. Informācijas par darba grupu sastāvu, darba grupu vadītājiem, darba grupu tālāko darba kārtību atkārtota apkopošana un precizēšana;
2. Par memorandu „Par iedzīvotāju drošību”;
3. Pētījuma „Zemākā  cena, par kādu apsardzes komersants spēj sniegt fiziskās apsardzes iepirkumu valsts objektam” un par to iesniegto priekšlikumu apspriešana un turpmākā rīcība;
4. Par patreizējo sadarbību un tās uzlabošanas iespējām starp IeM un NVO atbilstoši šī brīža situācijai;
5. Dažādi.

Sanāksmes norise:

darba kārtības 1.punkts.

Padomes sekretāre I.Akmentiņa klātesošos padomes locekļus atkārtoti informē  par SDKP 2008.gada 15.oktobra padomes sēdē apstiprinātajām darba grupām:
1. Apsardze, detektīvdarbība, apdrošināšana un informatīvais darbs;
2. Ugunsdrošība un civilā aizsardzība;
3. Tehnoloģiskā attīstība un inovācijas;
4. Finansējuma piesaiste NVO darbības veicināšanai iekšlietu jomā;
5. Personas drošība un aizsardzība (vardarbība ģimenē, bērnu drošība, cilvēku tirdzniecības novēršana);
6. Bijušo un esošo iekšlietu sistēmas darbinieku sociālo apstākļu uzlabošana, kvalifikācijas celšana, kā arī par tajās iekļautajām organizācijām un konkrētajām personālijām.
Padomes priekšsēdētājs R.Bluķis piedāvā trešo darba grupu likvidēt un jautājumus saistītus ar tehnoloģisko attīstību un inovācijām pievienot pirmajai darba grupai. Ņemot vērā to, ka no ceturtās un piektās darba grupas līdz šim nav bijuši nekādi priekšlikumi un aktivitātes, R.Bluķis piedāvā  lemt jautājumu par minētajās darba grupās iekļauto NVO pārstāvju uzaicināšanu uz nākamo Padomes sēdi, kā arī par abu darba grupu iespējamo apvienošanu (pirms tam I.Akmentiņai sazināties ar šo organizāciju pārstāvjiem un precizēt patreizējo situāciju).  Vēl R.Bluķis piedāvā sesto darba grupu tāpat kā trešo likvidēt un jautājumus, kas  saistīti ar bijušo un esošo iekšlietu sistēmas darbinieku sociālo apstākļu uzlabošanu un kvalifikācijas celšanu pievienot pirmajai darba grupai.

darba kārtības 2.punkts.

G.Loba prezentē klātesošajiem Padomes locekļiem 2009.gada 27.aprīļa memorandu „Par sabiedrības drošību”, ieskicējot galvenās problēmas – finansējuma trūkums IeM, apsardzes likumdošanas nepilnības, apsardzes darbības komersantu izvairīšanās no nodokļu nomaksas, iedzīvotāju neaktīvā rīcība sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Tāpat G.Loba  uzsver, ka trūkst sabiedrības iesaistīšanās sabiedriskās drošības sargāšanā koordinējošas darbības reģionos,  policijai vajadzētu uzņemties šo lomu. Kā risinājumu sabiedrības iesaistīšanai sabiedriskās kārtības nodrošināšanā G.Loba piedāvā iesaistīt bijušos IeM darbiniekus, kas attiecīgi koordinētu šo darbību, G.Loba  kā pozitīvu piemēru min  „padomju laiku” brīvprātīgo kartības sargu darbību.
Bez tam G.Loba atkārtoti vērš klātesošo vērību uz to, ka jāmaina „Apsardzes darbības likums”, apsardzes darbības komersantu darbībai jābūt stingrākiem nosacījumiem, līdz ar ko no apsardzes darbības tirgus aizies komersanti, kuri nestrādā sabiedrības interesēs.
R.Bluķis piekrīt G.Lobas teiktajam, t.sk. tam, ka policijas darbiniekam ir jābūt šim iniciatoram, kas iesaista sabiedrību kārtības nodrošināšanā, kā arī papildus informē klātesošos par to, ka policijas palīgiem ir nopietni atlases  kritēriji un tie ir piesaistīti konkrētam policijas darbiniekam.
Bez tam R.Bluķis informē klātesošos par to, ka pašlaik notiek darbs pie Valsts policijas reģionālās reformas (būs 5 reģioni), kā rezultātā būs jauni nolikumi, kārtība. Tāda pati struktūra tiks ieviesta arī VUGD, minētajai struktūrai mēģinās maksimāli pietuvināt VRS dienestus, būs tā saucamā „vienas pieturas aģentūra”.

Tiek atvērtas diskusijas par iecirkņa inspektoru lomu un faktiski pildāmajiem uzdevumiem sabiedriskās kārtības nodrošināšanā savā apkalpojamajā teritorijā. Padomes locekļi norāda, ka iecirkņa inspektori nenodarbojas ar saviem tiešajiem pienākumiem, tie nodrošina kriminālprocesu izmeklēšanu nevis strādā  savā noteiktajā teritorijā nodrošinot kārtību tur, kā arī pilnībā pārzinot teritorijā notiekošo,  iecirkņa inspektoru darbs ir jāuzlabo.
R.Bluķis norāda, ka policijas darbiniekiem ir ierobežotas iespējas, taču piekrīt, ka iecirkņa inspektoru darbība ir jāsakārto iespēju robežās, jāuzlabo to sadarbību ar pašvaldību pārstāvjiem un sabiedrību. Aicinās Valsts policijas priekšnieku sagatavot apkopoto informāciju par iecirkņa inspektoru darbu reģionos  un iesniegt to uz nākamo Padomes sēdi.
Turpinot diskusiju G.Zēvalds piedāvā veikt pētījumu par to, cik lielā mērā sabiedrība ir gatava iesaistīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanas pasākumos, kā arī piezīmē, ka būtu nepieciešami „bonusi” brīvprātīgajiem kārtības sargiem,  kā arī cita motivācija viņu darbībai.
Padomes locekļi vienojas, ka VP sagatavos informāciju par policijas darbinieku palīgu darbību,  darba grupas  „Apsardze, detektīvdarbība, apdrošināšana un informatīvais darbs” locekļi kontaktēsies ar pašvaldībām minētā jautājuma optimāla risinājuma meklēšanā.
Sākotnēji iesākto prezentāciju par memorandu turpina prezentēt I.Cēris minot, ka joprojām ir saglabājušās brīvprātīgās ugunsdzēsēju biedrības, bet tās bija spiestas pārorientēties uz komercdarbību. Šobrīd reālais spēks ir brīvprātīgās ugunsdzēsēju komandas, kuru rīcībā ir tehnika un  aprīkojums. Tāpat I.Cēris akcentē, ka problēma ir tajā apstāklī, ka finansējums minētajām komandām netiek piešķirts vispār, tikai  pateicoties  labai sadarbībai ar pašvaldībām tās savu iespēju robežās palīdz finansiāli, taču likums to neparedz. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbība ir jāatbalsta, jāstimulē, viņus nav nepieciešams pārliecināt un motivēt, jo viņu darbošanās ir brīvprātīga, taču viņu darbību būtu jānosaka likumdošanā, šis jautājums ir diskutabls.
R.Bluķis papildina, ka dažās vietās, piemēram, pēc atsevišķu ugunsdzēsēju depo slēgšanas, pēc jaunas tehnikas saņemšanas  tehnika un aprīkojums tiek piedāvāts atsavināšanai Valsts sekretāru sanāksmē, to var iegādāties gan valsts, gan pašvaldības struktūras un pēc tam novirzīt iepriekš minētajām brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandām.

darba kārtības 3.punkts.

J.Zeps klātesošajiem Padomes locekļiem prezentē pētījumu „Zemākā  cena, par kādu apsardzes komersants spēj sniegt fiziskās apsardzes iepirkumu valsts objektam”, kura veikšanas nolūks noskaidrot iemeslus apsardzes pakalpojumu zemajām cenām. Minētais pētījums tika izsūtīts zināšanai 160 adresātiem. Kā piemēru J.Zeps minēja iepirkuma procedūru Rīgas 1.slimnīcā, kad  par neadekvāti zemu cenu tiek piedāvāts šis iepirkums. Tāpat J.Zeps atzīmēja, ka  šo iepirkumu realizācijā nepiedalās attiecīgie speciālisti. Sakarā ar pētījumā minētajiem secinājumiem, ka arī lai rastu risinājumu pētījumā minētajām problēmām,  ir bijusi tikšanās ar VID un Valsts darba inspekcijas pārstāvjiem, kā rezultātā ir sagatavots vēstules projekts Saeimas Tautsaimniecības komitejai ar priekšlikumu grozījumiem likumā  „Par iepirkumu Valsts vai pašvaldības vajadzībām”.
Bez tam J.Zeps izteica priekšlikumu par to, ka organizācija, kura apkopo visvairāk attiecīgās nozares organizācijas varētu veikt pētījumu, kā rezultātā attiecīgi noteiktu un pieņemtu nozares cenu.
R.Bluķis akceptē J.Zepa teikto un pauž uzskatu, ka likumdošanas iniciatīvai būtu jānāk no IeM, sakarā ar to piedāvā sagatavoto likuma grozījuma projektu vēlreiz precizēt un iesniegt Padomē, pēc kā IeM juristi to izvērtētu un attiecīgi virzītu tālāk likumā noteiktā kārtībā.

darba kārtības 4.punkts.

A.Dzenis klātesošos īsumā informē par VP reģionālas reformas būtību un struktūru, norādot, ka pilotprojekta formā tika izveidota Rīgas reģiona policijas pārvalde, bet pārējie reģioni savu darbību uzsāks 2010.gada janvārī. Sadarbībai jānotiek pakāpeniski, jāstrādā pie Sadarbības līguma starp reģionu policijas pārvaldēm un NVO, ņemot vērā, ka būs 5 policijas reģionālās pārvaldes, līdz ar ko, šie sadarbības līgumi pēc satura atšķirsies savā starpā.
Turpinot tēmu, G.Loba min, ka „Apsardzes darbības likumā” nav atrunāta videonovērošana, informācijas glabāšana, par serveriem, kurā tā atrodas, tāpat apsardzes darbiniekam būtu jāparedz tiesības aizturēt personu (likuma pārkāpēju) ne tikai savā objektā, bet arī ārpus tā.
R.Bluķis aicina sagatavot un iesniegt Padomē konkrētu likuma grozījumu redakciju izvērtēšanai  IeM juristiem līdz š.g. 1.jūnijam.

NOLĒMA:

1. Parakstīt un iesniegt iekšlietu ministrei L.Mūrniecei sagatavoto memorandu „Par iedzīvotāju drošību”;
2. Precizēt un iesniegt elektroniski Padomes sekretariātā (inga.akmentina@iem.gov.lv) līdz š.g. maijam precizēto vēstules projektu Saeimas Tautsaimniecības komitejai ar grozījumu likumā  „Par iepirkumu Valsts vai pašvaldības vajadzībām”;
3. Līdz š.g. 1.jūnijam darba grupai „Apsardze, detektīvdarbība, apdrošināšana un informatīvais darbs” sagatavot un  iesniegt visus nepieciešamos  grozījumus „Apsardzes darbības likumā” iesniedzot tos elektroniski  Padomes  sekretariātā;
4. Valsts policijai līdz š.g. 1. jūnijam sagatavot un elektroniski iesniegt Padomes sekretariātam:
4.1. Apkopoto informāciju par iecirkņa inspektoru darbu reģionos un ar to saistītajām pamatproblēmām;
4.2. par policijas darbinieku palīgu darbību.

 


Padomes priekšsēdētājs,
valsts sekretāra vietnieks                  R.Bluķis

 

 

 

protokolēja                       I.Akmentiņa
 


Atpakaļ