Baltijas Ministru padome

 

Baltijas Ministru padome (BMP) ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdību sadarbības institūcija, kura tika izveidota 1994.gada 13.jūnijā, parakstot trīspusējo līgumu par Lietuvas Republikas, Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas parlamentu un valdību sadarbību.

BMP darbības mērķi ir vērsti uz plašas un saturīgas Baltijas valstu sadarbības veicināšanu izpildvaras līmenī, apspriežot, izstrādājot un īstenojot atbilstošus pasākumus un uzdevumus, ko nosaka, pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem dažādās valstu politikas nozarēs.

BMP augstākā lēmējinstance ir valdības vadītāju tikšanās, kas tiek sasaukta vismaz vienreiz gadā. Padomei lēmējtiesības ir vienīgi visu Baltijas valstu pārstāvju klātbūtnes gadījumā, lēmumus pieņemot trīspusēji, katras Baltijas valsts augstākajiem pārstāvjiem vienojoties uz konsensa principa pamata.

1994. gada 13. septembrī BMP vienojās par Vecāko amatpersonu komiteju izveidošanu, kam vajadzētu nodrošināt padomes darbību nozaru ministriju līmenī. Pašlaik darbojas 18 padomes komitejas. Iekšlietu ministrija pārstāv Latvijas Republikas intereses BMP iekšlietu jomā, ministrijas pārstāvjiem darbojoties un risinot specifiskus iekšlietu nozares jautājumus tam īpaši paredzētajā Iekšlietu komitejā, kā arī tās ietvaros esošajās apakškomitejās – Cietušo un liecinieku aizsardzības apakškomitejā, Migrācijas apakškomitejā, Robežapsardzības apakškomitejā, kā arī Šengenas TASK FORCE.

Baltijas Ministru padomes prezidējošās valsts statuss Baltijas valstu starpā tiek mainīts ik pēc gada.

 

Kopš 2013.gada 1.janvāra BMP prezidējošā valsts ir Latvija, kura par savas prezidentūras prioritātēm ir izvirzījusi:

1) reģiona konkurētspējas veicināšanu un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu;

2) sadarbības nostiprināšanu ar Ziemeļvalstīm;

3) reģionāla līmeņa enerģētikas un transporta infrastruktūras attīstību.