Baltijas Ministru padome (BMP) ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdību sadarbības institūcija, kura tika izveidota 1994.gada 13.jūnijā, parakstot trīspusējo līgumu par Lietuvas Republikas, Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas parlamentu un valdību sadarbību.
BMP darbības mērķi ir vērsti uz plašas un saturīgas Baltijas valstu sadarbības veicināšanu izpildvaras līmenī, apspriežot, izstrādājot un īstenojot atbilstošus pasākumus un uzdevumus, ko nosaka, pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem dažādās valstu politikas nozarēs.
BMP augstākā lēmējinstance ir valdības vadītāju tikšanās, kas tiek sasaukta vismaz vienreiz gadā. Padomei lēmējtiesības ir vienīgi visu Baltijas valstu pārstāvju klātbūtnes gadījumā, lēmumus pieņemot trīspusēji, katras Baltijas valsts augstākajiem pārstāvjiem vienojoties uz konsensa principa pamata.
1994. gada 13. septembrī BMP vienojās par Vecāko amatpersonu komiteju izveidošanu, kam vajadzētu nodrošināt padomes darbību nozaru ministriju līmenī. Pašlaik darbojas 18 padomes komitejas. Iekšlietu ministrija pārstāv Latvijas Republikas intereses BMP iekšlietu jomā, ministrijas pārstāvjiem darbojoties un risinot specifiskus iekšlietu nozares jautājumus tam īpaši paredzētajā Iekšlietu komitejā, kā arī tās ietvaros esošajās apakškomitejās – Cietušo un liecinieku aizsardzības apakškomitejā, Migrācijas apakškomitejā, Robežapsardzības apakškomitejā, kā arī Šengenas TASK FORCE.
Baltijas Ministru padomes prezidējošās valsts statuss Baltijas valstu starpā tiek mainīts ik pēc gada.
Kopš 2013.gada 1.janvāra BMP prezidējošā valsts ir Latvija, kura par savas prezidentūras prioritātēm ir izvirzījusi:
1) reģiona konkurētspējas veicināšanu un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu;
2) sadarbības nostiprināšanu ar Ziemeļvalstīm;
3) reģionāla līmeņa enerģētikas un transporta infrastruktūras attīstību.
Baltijas jūras valstu padome
Baltijas jūras valstu padome (BJVP) ir politisks forums, kurā norisinās reģionāla starpvalstu sadarbība. Padomes sastāvā ietilpst 11 Baltijas jūras reģiona valstis – Zviedrija, Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Vācija, Polija, Dānija, Norvēģija, Islande -, un Eiropas Komisija. BJVP novērotājvalstis ir Amerikas Savienotās Valstis, Francija, Itālija, Lielbritānija, Nīderlande, Rumānija, Slovākija, Spānija, Ukraina un Ungārija.
Latvija ir prezidējusi BJVP divas reizes – 1996.-1997. gadā un 2007.-2008. gadā. Latvijas otrās prezidentūras laikā par vienu no galvenajām prioritātēm bija izvirzīta sabiedrības drošība.
2012.gada 1. jūlijā BJVP prezidentūru uzsāka Krievija, izvirzot šādas prioritātes:
- Baltijas jūras reģiona mobilitātes īstenošana,
- vides aizsardzība,
- tolerances veicināšana,
- cīņa pret terorismu un ekstrēmismu,
- Baltijas jūras reģiona Dienvidaustrumu daļas modernizācijas programma (Program of Modernisation of the South Eastern Baltic Sea Area (SEBA)).
2013. gada jūlijā BJVP prezidentūru ir pārņēmusi Somija, kas turpina gan galveno Krievijas prezidentūras laikā uzsākto iniciatīvu īstenošanu, gan ir akcentējusi savas īpašās prioritātes:
·jūrniecības politiku,
·civilo aizsardzību,
·tiešu personisku kontaktu veicināšanu.
Veiksmīgas sadarbības nodrošināšanai BJVP identificē kopīgus politiskos mērķus, izstrādā darbības plānu un projektus, kā arī nodrošina forumu ideju apmaiņai attiecībā uz reģionam svarīgiem jautājumiem. Cieša sadarbība notiek BJVP darba grupu – Task Force – un to komiteju un ekspertu grupu ietvaros.
Valsts policijas pārstāvji regulāri ņem dalību Darba grupas cīņai ar organizēto noziedzību sanāksmēs. Darba grupa cīņai ar organizēto noziedzību ir labs reģionālās sadarbības piemērs tiesībsargājošo iestāžu starpā operatīvajā līmenī. Komisija risina jautājumus, kas attiecas uz narkotiku apkarošanu, cīņu ar nelegālo migrāciju un automašīnu zādzībām, cilvēku tirdzniecības un naudas atmazgāšanas novēršanu, cīņu ar ārvalstu noziedzīgajiem grupējumiem un noziegumiem pret vidi, kā arī noziegumu, kas saistīti ar akcīzes precēm, apkarošanu.
Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas pārstāvji kopš 2003.gada piedalās arī Darba grupā cīņai pret cilvēku tirdzniecību (Task Force against Trafficking in Human Beings (TFTHB)), kurā piedalās eksperti no visām Baltijas jūras valstu padomes valstīm. TF THB galvenais mērķis ir cīnīties ar cilvēku tirdzniecību ar preventīvo aktivitāšu palīdzību.