Otrdien, 15. janvārī, Ministru Kabinets atbalstīja likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā”, kas paredz, ka likumā tiek noteikti gan administratīvie sodi par likumā ietverto normu neievērošanu, gan arī kompetentās iestādes, kas izskatīs administratīvo pārkāpumu lietas. Līdz šim administratīvie sodi par pārkāpumiem imigrācijas jomā tika noteikti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Šādi grozījumi likumā ir nepieciešami, jo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss ir novecojis un neatbilst juridiskās tehnikas prasībām, pastāvošajai tiesību sistēmai un moderna tiesību akta juridiskajai konstrukcijai kopumā
Lielākā daļa tiesību un normu un tajās noteiktā atbildība, kas noteikta Administratīvo pārkāpumu kodeksā tiek pārcelta uz Imigrācijas likumu, taču vairākas tiesību normas ir arī aktualizētas, piem., nosakot mazākus sodus par nenozīmīgiem termiņu kavējumiem, tajā pašā laikā ir paaugstināta naudas soda maksimālā robeža par būtiskiem likuma pārkāpumiem.
Piemēram, par uzturēšanās atļaujas saņemšanai sniegto ziņu izmaiņu nepaziņošanu ir samazināta naudas soda minimālā robeža (līdz brīdinājumam), lai par maznozīmīgu seku iestāšanos nebūtu jāpiemēro nesamērīgi augsts sods, kā arī ir paaugstināta naudas soda maksimālā robeža, lai personas atturētu no attiecīgā pārkāpuma izdarīšanas.
Vēl likumprojekts paredz noteikt atbildību ne tikai ārzemniekiem par Imigrācijas likumā noteikto tiesību uzturēties Latvijā pārkāpumiem, bet arī Eiropas Savienības pilsoņiem. Eiropas Savienības pilsoņiem administratīvā atbildība paredzēta par uzturēšanos Latvijā bez reģistrācijas apliecības, bet ģimenes locekļiem, kuri nav ES pilsoņi, par uzturēšanos Latvijā bez derīgas uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.
Likumprojektā ir paredzēta arī atbildība uzaicinātājam – gan fiziskai, gan arī juridiskai personai, par to, ka uzaicinātājs nav informējis valsts iestādes, par to, ka uzaicināto personu ieceļošanas vai uzturēšanās mērķis neatbilst vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādītajam mērķim. Piemēram, persona, lai saņemtu īstermiņa vīzu, norādījusi, ka viņas ieceļošanas Latvijā mērķis ir tūrisma brauciens, taču vēlāk atklājas, ka brauciena patiesais mērķis bija īslaicīga nodarbinātība vai biznesa vides izpēte.
Likumprojektā ir aktualizēta arī tiesību norma, kas paredz atbildību par nelikumīgu izkāpšanu krastā, ko izdara kuģa apkalpes locekļi vai pieļauj šā kuģa kapteinis. Kaut arī starptautiskie tiesību akti paredz tiesības jūrniekiem izkāpt krastā, Latvijai ir tiesības saukt kuģa apkalpes locekļus pie atbildības, ja viņi pārkāpj starptautisko tiesību aktu normas, piemēram, ja jūrniekam, izkāpjot krastā, nav derīga jūrnieka personas apliecība.
Saskaņā ar Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju, likumprojektā sankcijas ir noteiktas naudas soda vienībās, šobrīd viena naudas soda vienība ir pieci eiro.
Plānots, ka grozījumi Imigrācijas likumā stāsies spēkā vienlaicīgi ar Administratīvās atbildības likumu 2020. gadā.
Sagatavoja:
Gunta Skrebele
Iekšlietu ministrijas
Komunikācijas nodaļas vadītāja
Tālr.: 67219363
Mob.: 29494943
E-pasts: gunta.skrebele@iem.gov.lv