Otrdien, 10. decembrī, Ministru kabinets atbalstīja vairākus Ministru kabineta noteikumu grozījumus , kuru galvenais mērķis ir atvieglot birokrātiskos šķēršļus ārzemnieku nodarbināšanai.
Vienlaikus šie grozījumi saskaņo tiesību aktus ar likumu “Grozījumi Imigrācijas likumā”, lai izpildītu “Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna 2019.-2022.gadam” noteiktos uzdevumus, kā arī, lai piedāvātu noteiktas priekšrocības Valsts ieņēmumu dienesta administrētās Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem.
Citās Eiropas Savienības valstīs birokrātiskie šķēršļi ārzemnieku nodarbināšanai ir mazāki - līdz ar to nereti ārzemnieki strādā Latvijā, bet darbā tiek pieņemti un nodokļus maksā citā ES dalībvalstī. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens norāda: "Latvija nedrīkst zaudēt konkurētspēju birokrātisku šķēršļu dēļ, turklāt grozījumi nekādā veidā neveicina lētā darbaspēka ievešanu. Uzņēmējiem izdevīgāk ir pieņemt darbā vietējo darbinieku, nevis maksāt valstī vidējo algu mazkvalificētam ārzemniekam".
Grozījumi paredz, ka līdz 10 darba dienām (30 dienu vietā) saīsināts brīvas darba vietas pieteikšanas minimālais termiņš, ja darba devējs vēlas ārzemnieku no trešās valsts uzaicināt saistībā ar nodarbinātību, līdz ar to spēkā tāpat paliek nosacījumi, ka darba atļauju ārzemnieks var saņemt tikai tad, ja uz konkrēto amata vietu neviens no Latvijas iedzīvotājiem nepiesakās, turklāt uzņēmējam ir pienākums maksāt algu, kas nav mazāka par valstī vidējo - 1004 eiro mēnesī.
Tāpat tiek atcelta prasība publicēt brīvu darba vietu gadījumos, ja ārzemnieks, kuru paredzēts nodarbināt, jau divus gadus bijis nodarbināts Latvijas Republikā vai bijis nodarbināts pie konkrētā darba devēja un darba devējs viņu turpmāk vēlas nodarbināt citā specialitātē (profesijā), vai bijis nodarbināts studiju laikā un pēc izglītības iegūšanas vēlas turpināt nodarbinātību pie tā paša darba devēja.
Lai samazinātu birokrātiskos procesus, ārzemniekiem tiks radīta iespēja dokumentus uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai iesniegt elektroniski, pieteikumu apstiprinot ar drošu elektronisko parakstu, atbilstoši Elektronisko dokumentu likumā un uz šī likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos paredzētajai kārtībai. Šāds risinājums atvieglos administratīvo slogu gan ārzemniekiem, gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, jo samazināsies klātienes apmeklētāju skaits.
Ir paredzēta iespēja neiesniegt kvalifikāciju vai pieredzi apliecinošus dokumentus ārzemniekam, kas tiek uzaicināts nodarbinātībai profesijā, kas ietilpst nacionālajā statistiskajā klasifikācijā “Profesiju klasifikators” minētajā devītajā pamatgrupā “Vienkāršās profesijas”. Uz šo šķērsli ārvalstu darbaspēka piesaistei nereti norādījuši darba devēji, atzīmējot, ka šajās profesijās nodarbinātajiem nav nepieciešams īpašs izglītības līmenis vai iepriekšēja pieredze, jo amata pienākumu sekmīgai izpildei ir pietiekami, ja ārzemnieks tiek iepazīstināts ar veicamo darbu, darba drošības un uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumiem u.tml.
1Noteikumu projekti "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 28.janvāra noteikumos Nr.55 "Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu"", "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.552 "Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtība"", "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi"".
Sagatavoja:
Gunta Skrebele
Iekšlietu ministrijas
Komunikācijas nodaļas vadītāja
Tālr.: 67219363; 29494943
E-pasts: gunta.skrebele@iem.gov.lv