18. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 28. maija noteikumos Nr. 288 "Fiziskās sagatavotības prasības Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm"", kas precizē fiziskās sagatavotības pārbaužu normatīvu regulējumu, samazinot personāla komplektēšanas riskus Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes iestādēs.
Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē ir ļoti augsti personāla nekomplekta rādītāji, kuri atsevišķās struktūrvienībās sasniedz 25-30%, kas ilgtermiņā var atstāt iespaidu uz iestāžu funkciju īstenošanas un pakalpojumu sniegšanas sabiedrībai kvalitāti, tādēļ ir nepieciešams veikt zināmas korekcijas fiziskās sagatavotības regulējumā, lai piesaistītu dienestam motivētus jauniešus, pilnveidojot viņu fiziskās sagatavotības prasmes mācību laikā.
Izmaiņas paredz iespēju fiziskās sagatavotības pārbaudes komisijai pieņemt vienreizēju lēmumu par fiziskās sagatavotības pārbaudes nokārtošanu Iekšlietu ministrijas padotības iestādes koledžas (Valsts policijas koledžā, Valsts robežsardzes koledža, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža) reflektantam, ja fiziskās sagatavotības pārbaudē pietrūkst ne vairāk kā 6 punktu (iepriekšējo 3 vietā) un izglītības ieguves procesā, ļaujot sporta pedagogiem sastādīt kadeta individuālu fiziskās sagatavotības paaugstināšanas plānu, tādējādi uzlabojot kadeta sniegumu attiecīgajās fiziskajās disciplīnās. Vienlaikus plānots samazināt par 30 sekundēm fizisko normatīvu prasībās skriešanas disciplīnās 3000 m un 1000 m vīriešiem vecuma grupās 35 gadi un jaunāki, kā arī sievietēm - 23 gadi un jaunākas.
Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu koledžu uzņemšanas procesā ilgtermiņā novērojams liels reflektantu īpatsvars, kuri nespēj nokārtot fiziskās sagatavotības prasības, kas rada būtiskas personāla atjaunotnes problēmas Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs. Piemēram, Valsts policijas koledžas reflektantu vidū fiziskās sagatavotības pārbaudi nenokārtoja sekojošs skaits personu: 2020.gadā–60%, 2021.gadā~40%. Lielā mērā problēma saistīta ar Latvijas skolēnu fiziskās sagatavotības zemo līmeni.
Lielākā daļa reflektantu nespēj nokārtot garās skriešanas (krosa) disciplīnu, kas pamatā skaidrojams ar fiziskās sagatavotības nodarbību mazo stundu skaitu un fiziskās sagatavotības programmas satura īpatnībām vispārējās izglītības iestādēs. Skolas savās programmās vairāk orientējas uz komandu vai vienspēlēm, kustību mākslu un fiziskām aktivitātēm telpās, nenozīmīgu daļu atvēlot āra fiziskajām aktivitātēm. Ja arī fiziskās aktivitātes notiek ārā, tad krosa disciplīnām tajās tiek atvēlēta nenozīmīga loma, kā arī izturības treniņi tajā vispār netiek praktizēti. Jaunieši, kas nav trenējušies krosa disciplīnās, kā arī nav bijuši sporta skolu absolventi vai fakultatīvu sporta pulciņu apmeklētāji, objektīvi nevar sekmīgi nokārtot iestājpārbaudījumus fiziskajā sagatavotībā, jo krosa disciplīnā neiegūst vismaz vienu punktu.