Piektdien, 12. martā, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens piedalījās Portugāles prezidentūras organizētajā Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru neformālajā videokonferences sanāksmē.
Iekšlietu ministri apsprieda Eiropas Komisijas (EK) jauno priekšlikumu direktīvai, kuras mērķis ir uzlabot kritiskās infrastruktūras aizsardzību ES, tādējādi aizstājot 2008.gadā pieņemtos noteikumus šajā jomā.
Uzlabot kritiskās infrastruktūras aizsardzību ir svarīgi, jo tādā veidā pilnvērtīgāk iespējams nodrošināt sabiedrībai būtisku pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību un spēju tos ātri atjaunot dažādās kritiskās situācijās. Par sabiedrībai būtiskiem pamatpakalpojumiem uzskatāmi – elektrības un gāzes padeve, ūdens apgāde, finanšu pakalpojumi, transporta pakalpojumi, digitālie pakalpojumi, veselības pakalpojumi, valsts pārvaldes sniegtie pakalpojumi utml.
Savukārt par kritiskām situācijām vai to sekām uzskatāmas tādas, ko izraisījušas dabas katastrofas, nelaimes gadījumi, terorisms, valstu iekšēji draudi vai sabiedrības veselības ārkārtas situācijas, piemēram, tās, ar kurām pašlaik saskaras visa pasaule (Covid-19 pandēmija).
Tāpat svarīgi, lai kritiskās infrastruktūras objektu īpašnieki iespējami ātri spētu atsākt normālu darbību krīzes situācijās, kad notiek iepriekš minēto pakalpojumu pārrāvumi.
Kā sanāksmē norādīja S.Ģirģens: “Piekrītu, ka ir pienācis laiks pārskatīt 2008.gadā pieņemtos direktīvas noteikumus un pielāgot tos mūsdienu izaicinājumiem un vajadzībām. Sabiedrībai vienmēr jābūt pieejamiem valsts nodrošinātiem pakalpojumiem, tāpēc regulāri jāpārskata un jāpiemēro jauni grozījumi regulējumā, kas šos pakalpojumus aizsargā.
Jāpiebilst, ka arī Iekšlietu ministrijas 2020.gadā izstrādātais un pieņemtais Civilās aizsardzības plāns ir nozīmīgs solis pretim sakārtotai un iespējamas krīzes pārvarēšanai gatavai valstij.
Taču būtiski, lai, nodrošinot kritiskās infrastruktūras nepārtrauktu darbību un stiprinot tās objektu īpašnieku noturību pret krīzes situācijām, pienācīgi tiktu ņemta vērā ES dalībvalstu nacionālā drošība, kā arī netiktu radīts nesamērīgs papildu administratīvais slogs valsts pārvaldē.”
Paredzēts, ka dalībvalstīm būs jāpieņem nacionālās stratēģijas kritiskās infrastruktūras noturības veicināšanai, kā arī jāizvērtē visi iespējamie apdraudējumi.
Arī kritiskās infrastruktūras objektu īpašniekiem būs jāveic regulārs riska novērtējums, kā arī jāziņo par starpgadījumiem un jāveic dažāda veida pasākumi savas noturības pret krīzes situācijām nodrošināšanai.
Sanāksmes turpinājumā ministri diskutēja par migrācijas jautājumiem, tai skaitā par EK paziņojumu par sadarbības veicināšanu starp visām iesaistītajām pusēm, lai migrantus, kuriem nav tiesību uzturēties ES, atgrieztu to izcelsmes valstīs.
EK Migrācijas un patvēruma paktā sadarbības veicināšana un attiecību uzlabošana ar trešajām valstīm atgriešanas jomā ir īpaši izcelta, paredzot veidot kopīgu ES atgriešanas sistēmu, kā arī cenšoties rast risinājumus tādiem EK konstatētajiem izaicinājumiem kā, piemēram, ES dalībvalstu atšķirīgais tiesiskais un administratīvais regulējums atgriešanas jomā un dažu trešo valstu atteikšanās pieņemt piespiedu kārtā atgriežamas personas.
Iekšlietu ministrs S.Ģirģens sanāksmē pozitīvi vērtēja EK paziņojumu, uzsverot, ka ciešas un veiksmīgas sadarbības pilnveidošana ar trešajām valstīm ir būtisks priekšnosacījums, lai stiprinātu ES migrantu atgriešanas politiku. Tāpat ministrs uzsvēra, ka, lai gan iespēju robežās ir maksimāli jāizmanto brīvprātīgas atgriešanas iespējas, vienlīdz svarīgi ir nepieciešamības gadījumā izmantot arī personu piespiedu atgriešanu.
Sanāksmē ES iekšlietu ministri pārrunāja arī sadarbības uzlabošanu starp ES un Ziemeļāfrikas valstīm, izsakot vēlmi uzsākt regulāru politisku dialogu tādās jomās kā migrācija, civilā aizsardzība, drošība, demokrātija, tiesiskums un pamattiesību ievērošana.
Par sākotnējām ES partnervalstīm varētu kļūt Ēģipte, Lībija, Tunisija, Alžīrija, Maroka, Mauritānija un Senegāla, vēlāk šo sarakstu, iespējams, papildinot.
Sagatavoja:
Gunita Kogane
Iekšlietu ministrijas
Komunikācijas nodaļas
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67219161
Mob.: 28699783
E-pasts: gunita.kogane@iem.gov.lv