9. martā Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs piedalījās Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē Briselē, kurā tika diskutēts par nepieciešamajām izmaiņām pastāvošajā ES vīzu politikā. Šādu nepieciešamību radījis trešo valstu, ar kurām noslēgts bezvīzu režīms, patvēruma pieteikumu skaita pieaugums, kā arī pastāvošais uzraudzības mehānisma trūkums atsevišķām trešajām valstīm.
Sanāksmē dalībnieki diskutēja par nepieciešamību pārvērtēt pastāvošos kritērijus bezvīzu režīma noteikšanai, kā arī šāda režīma pārtraukšanai. Jāpiebilst, ka šobrīd diskusijas ekspertu līmeņa sanāksmēs norāda uz plašu atbalstu idejai par labāku balansa nodrošināšanu starp kritērijiem, kurus ņemt vērā, gan piešķirot atbrīvojumu no vīzas prasības, gan apturot to.
Latvija, tāpat kā citi sanāksmes dalībnieki, pauda atbalstu nepieciešamībai uzlabot ES spējas ātri un izlēmīgi reaģēt uz situācijām, kurās atbrīvojums no vīzas prasības negatīvi ietekmē ES, un uzsvēra, ka ir pienācis īstais laiks diskusijām par papildus kritēriju ieviešanu, kuri palīdzētu izvērtēt trešo valstu atbilstību bezvīzu režīmam.
Sanāksmes otrajā daļā īpaša uzmanība tika pievērsta sadarbības uzlabošanai ar trešajām valstīm, diskutējot par ES migrācijas un patvēruma politikas nākotni.
Latvija atkārtoti uzsvēra, ka efektīva sadarbība ar trešajām valstīm un atbalsta sniegšana tām ir ļoti nozīmīgs priekšnoteikums nelegālās migrācijas cēloņu novēršanai, plūsmu samazināšanai un atgriešanas pasākumu uzlabošanai, kā arī cīņai pret cilvēktirdzniecību un migrantu kontrabandu. Paralēli tam, dalībvalstīm, Komisijai un ES aģentūrām ir jāpieliek visas pūles, lai uzlabotu spēkā esošo tiesību aktu īstenošanu un turpinātu aktīvu darbu pie projektu stadijā esošajiem jaunajiem tiesību aktiem.
Papildus minētajam, sanāksmē notika arī diskusija par ES informācijas sistēmu, ko dalībvalstu kompetentās iestādes izmanto noziedzības novēršanai, kā arī robežu un migrācijas pārvaldībai, sadarbspējas arhitektūras izveides līdzšinējo progresu, kā arī tālāko šī lielapjoma IT projekta ieviešanas virzību. Latvijas ieskatā šī projekta īstenošanā būtiski ir likt uzsvaru uz kvalitāti, nevis ātrumu, tādejādi nodrošinot, ka galarezultātā tiek izveidota gan saturiski un tehniski pilnvērtīga, gan patiesi ilgtspējīga ES informācijas sistēmu sadarbspējas arhitektūra.
Šeit jāatzīmē ka 7. martā Latvijā tika ieviesti jaunākie uzlabojumi Šengenas informācijas sistēmā, kas ir viena no ES informācijas sistēmu sadarbspējas arhitektūras komponentēm, ko īstenojis Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Pilnveidotā sistēma palīdzēs stiprināt cīņu pret smagiem noziegumiem un terorismu, gādājot par augstu drošības līmeni ES, kā arī palīdzēs pārvaldīt migrāciju.