Pirmdien, 17. maijā, notika otrā Šengenas foruma attālinātā sanāksme, kurā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis diskutēja par to, kā veicināt kopējo drošību un mobilitāti Šengenas zonā.
Ņemot vērā, ka ir mainījusies situācija kopš Šengenas izveides - nestabilitāte Eiropas kaimiņvalstīs un ārpus tām, 2015. gada bēgļu krīzes ārkārtējo apstākļu sekas, Covid-19 krīze un terorisma draudi, vairākas dalībvalstis minēto problēmu dēļ ir atjaunojušas robežkontroli uz iekšējām robežām pat vairākkārt. Jāuzsver, ka robežkontroles atjaunošanai ir būtiska negatīva ietekme uz iedzīvotāju dzīvi un ekonomiku. Tas kaitē vienotajam tirgum un piegādes ķēžu netraucētai darbībai, kā arī mūsu brīvas ceļošanas un pārvietošanas iespējām.
Līdz ar to pagājušajā gadā Eiropas Komisija (EK) informēja par saviem plāniem 2021. gadā nākt klajā ar jaunu Šengenas nākotnes stratēģiju. Lai to pilnvērtīgi sagatavotu, 2020. gada 30. novembrī tika organizēta pirmā Šengenas foruma sanāksme. Savukārt otrā Šengenas foruma sanāksme 17. maijā tika organizēta, ievērojot, ka darbs pie Šengenas stratēģijas turpinās. Šajā sanāksmē EK sniedza tās dalībniekiem pārskatu par jau panākto progresu Stratēģijas izstrādē un pārrunāja galvenos Šengenas zonas veiksmīgas pastāvēšanas principus.
Sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka Šengenas zona bez iekšējām robežām ir viens no lielākajiem Eiropas integrācijas sasniegumiem, tādēļ jādara viss iespējamais, lai to saglabātu. Ir jāstiprina ES ārējo robežu pārvaldība, jāveicina informācijas apmaiņa kompetento iestāžu starpā, jāatjauno savstarpējā uzticība starp valstīm, kā arī jāizmanto jauno tehnoloģiju iespējas un potenciāls, lai tā rezultātā iekšējo robežu kontroles atjaunošana arī nākotnē paliktu vienīgi kā ārkārtas līdzeklis.
Dalībvalstis arī dalījās pieredzē, kāda gūta no Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas un kādi pasākumi uzskatāmi par būtiskiem, lai atjaunotu brīvu pārvietošanos, vienlaikus nodrošinot augstu epidemioloģiskās drošības līmeni iedzīvotājiem.
Kā zināms, Šengena aptver 22 ES dalībvalstis (izņemot Bulgāriju, Rumāniju, Īriju un Horvātiju) un četras asociētās valstis (Šveici, Norvēģiju, Lihtenšteinu un Īslandi), un ir uzskatāma par Eiropas dzīvesveida neatņemamu sastāvdaļu, kas ļauj īstenot četras brīvības – preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti, veicinot vienotā tirgus efektīvu darbību un ES ekonomikas izaugsmi.
Sagatavoja:
Gunita Kogane
Iekšlietu ministrijas
Komunikācijas nodaļas
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67219161
Mob.: 28699783
E-pasts: gunita.kogane@iem.gov.lv