28. martā iekšlietu ministre Marija Golubeva piedalījās Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes ārkārtas sanāksmē, kurā notika diskusijas par koordināciju, uzņemot personas, kuras bēg no apdraudējuma Ukrainā.
“Mums ir jādara viss, kas mūsu spēkos, lai Ukrainas bēgļi nekļūtu par smagas un organizētas noziedzības upuriem. Mums ir jārīkojas proaktīvi attiecībā uz smagas un organizētas noziedzības apdraudējumiem, ko radījis vai var radīt karš Ukrainā. Šis ir arī solidaritātes brīdis, tādēļ sanāksmē ziņojām par gatavību solidāri uzņemt 500 Ukrainas bēgļus, kas pašreiz atrodas Moldovā. Uzsvēru arī nepieciešamību koordinēt atbalstu no Eiropas Savienības, tai skaitā, pārdalot finansējumu Ukrainas bēgļu uzņemšanai,” pēc sanāksmes atzīmēja iekšlietu ministre Marija Golubeva.
Ārkārtas sanāksmē tika diskutēts par četriem jautājumu blokiem.
Praktiskais un finansiālais atbalsts dalībvalstīm Ukrainas bēgļu uzņemšanai. Jau šobrīd tiek paredzēta iespēja izmantot Eiropas Savienības fondu pārdalīto finansējumu, lai segtu Ukrainas bēgļu neatliekamās vajadzības. Iekšlietu ministre M.Golubeva aicināja apsvērt iespējas nodrošināt papildus finansējumu dalībvalstīm Ukrainas bēgļu uzņemšanas pasākumu īstenošanai un tūlītējam atbalstam no šobrīd spēkā esošās Daudzgadu finanšu shēmas 2021. – 2027.gadam.
Ukrainas bēgļu pārvietošanās ES iekšienē. Lai rastu efektīvu risinājumu, ir nepieciešama skaidra un visaptveroša koordinācija Eiropas Savienības līmenī. Informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm par to uzņemšanas spējām un jau uzņemtajām personām ir izveidota īpaša “Solidaritātes platforma”, kuras darbu koordinē Eiropas Komisija.
Ukrainas bēgļu uzņemšana no Moldovas. Ņemot vērā Moldovas ierobežoto kapacitāti Ukrainas bēgļu uzņemšanā un pārvaldībā, jau ir sniegta liela apmēra humānā palīdzība, tomēr ir steidzama nepieciešamība pēc Moldovā esošo Ukrainas bēgļu koordinētas uzņemšanas. Jau vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis un Norvēģija ir apņēmušās iesaistīties, savukārt Rumānija ir piekritusi, ka tās teritorijā tiek izveidots uzņemšanas centrs. Iekšlietu ministre atzīmēja, ka steidzami jādara viss iespējamais, lai sniegtu pēc iespējas lielāku un ilgtspējīgāku atbalstu Moldovai, un informēja, ka Latvija apsver uzņemt no Moldovas līdz 500 personām, nodrošinot tām arī pārvietošanu (avioreisu) uz Latviju.
Ārējo robežu kontrole un drošības jautājumi. Iekšlietu ministre Marija Golubeva pozitīvi novērtēja Eiropas Komisijas sagatavotās vadlīnijas robežsargu darba atvieglošanai, Ukrainas bēgļu uzņemšanai un pagaidu aizsardzības piešķiršanai, kā arī apņemšanos šīs vadlīnijas regulāri aktualizēt. Viņa atzīmēja, ka šobrīd ir ļoti nozīmīgi nodrošināt efektīvu robežu pārvaldību, vienlaikus palīdzot cilvēkiem, kuri bēg no apdraudējuma un meklē patvērumu. Pašreizējā situācija rada labvēlīgu vidi, lai attīstītos dažādas noziedzības formas un notiktu neaizsargātu personu ļaunprātīga izmantošana noziedzīgiem mērķiem, tādēļ nepieciešams mobilizēt saskaņotu un pēc iespējas preventīvāku rīcību.
Kopš kara sākuma Eiropas Savienībā ir ieceļojuši vairāk nekā 3 miljoni Ukrainas bēgļu. Lielākā daļa no viņiem šobrīd atrodas Ukrainas robežvalstīs – Polijā, Rumānijā, Ungārijā un Slovākijā. Par ievērojamu Ukrainas iedzīvotāju pieplūdumu ziņo arī Čehija, Vācija, Austrija, Bulgārija, Itālija, Igaunija, Lietuva. ES dalībvalstīs un EEZ valstīs iesniegti vairāk nekā 16 000 patvēruma pieteikumu. Praktiski puse no ieceļotājiem ir bērni.
4.martā stājās spēkā Padomes īstenošanas lēmums par “Pagaidu aizsardzības direktīvas” iedarbināšanu, paredzot atvieglotu ieceļošanu un pagaidu aizsardzības piešķiršanu personām, kuras bēg no apdraudējuma Ukrainā.