Lai mazinātu nelegālās imigrācijas riskus un iekšējas drošības apdraudējumu, kā arī liktu šķēršļus nelegālās imigrācijas plānotāju, organizētāju un izpildītāju aktivitātēm uz Latvijas – Baltkrievijas robežas, Valsts robežsardze (VRS) sadarbībā ar Valsts policiju (VP) un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) turpina strādāt pastiprinātā robežuzraudzības režīmā. Kopš 2024. gada 1. janvāra novērsti 2272 nelikumīgi Latvijas – Baltkrievijas robežas šķērsošanas mēģinājumi.
Jau ziņots, ka šā gada 12. martā Ministru kabinets (MK) atkārtoti izsludināja pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīmu uz sešiem mēnešiem no 13. marta līdz šā gada 12. septembrim. Režīms paredz, ka VP un NBS ir uzdots sniegt nepieciešamo atbalstu VRS valsts robežas robežapsardzības nodrošināšanā, lai nepieļautu valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu.
Šodien, 11. jūnijā, MK lēma par budžeta līdzekļu pārdali 626 841 eiro apmērā, lai Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm segtu izdevumus saistībā ar Latvijas – Baltkrievijas robežas pastiprinātu robežuzraudzību, ņemot vērā faktisko situāciju uz Latvijas – Baltkrievijas robežas valsts robežsardzes un palielināto robežsargu darba intensitāti.
Robežu kontrole ir būtiska valsts funkcija, kas Eiropas Savienības (ES) ietvaros kalpo ne tikai dalībvalsts, bet arī attiecīgi visas ES ārējo robežu aizsardzībai. Turklāt par atbalstāmu ir uzskatāma tikai likumīga ieceļošana valstī jeb valsts robežas šķērsošana tai paredzētajās vietās un kārtībā. Tāpat ļoti svarīga ir vienota un koordinēta Latvijas un visas ES rīcība, pārvarot naidīgu režīmu īstenoto hibrīduzbrukumu jeb migrācijas instrumentalizācijas radītos izaicinājumus uz mūsu valsts robežas. Latvija kopā ar pārējām reģiona valstīm, tai skaitā Baltijas valstīm, Poliju un Somiju, turpina aizsargāt savu un ES kopējo ārējo robežu.
Saistībā ar minētajiem pasākumiem VP un VRS nodarbinātie veica darbu ar personām, kuras mēģināja nelikumīgi šķērsot valsts robežu un vēlāk tika aizturētas Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, vai kuras ir izteikušas vēlmi saņemt bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijā. Tāpat tiek nodrošināta personu izmitināšana. Minēto pasākumu rezultātā iekšlietu nozarē nodarbinātajiem ir palielinājusies darba slodze.
Pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms darbojas Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā un Daugavpilī. MK rīkojums tika izdots, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu, kā arī ņemot vērā konstatēto Latvijas – Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas mēģinājumu skaitu un to pieaugošo tendenci. Iepriekšējais pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms bija izsludināts laikposmā no 2023. gada 11. augusta līdz 2024. gada 10. februārim.