28. februārī Ministru kabinets pieņēma zināšanai divus informatīvos ziņojumus “Par valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves gaitu un plānotajiem pasākumiem izbūves turpināšanai” un “Par pastāvīgās infrastruktūras uz valsts ārējās sauszemes robežas izbūves turpināšanu un šim mērķim nepieciešamo finansējumu”, kas atspoguļo nepieciešamās infrastruktūras izbūves progresu uz Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Krievijas robežas uz 2023.gada 27.janvāri (par iepriekšējiem sešiem mēnešiem), kā arī izbūves turpināšanai veicamajiem pasākumiem un šim mērķim nepieciešamo līdzekļu prognozi.
Lai nodrošinātu nepieciešamās infrastruktūras izbūvi gar Latvijas-Baltkrievijas robežu, turpinājās būvdarbi 1. kārtas prioritārajos posmos 85,8 garumā un projektēšanas darbi 2. kārtas prioritārajos posmos 63,93 km garumā.
Uz Latvijas-Baltkrievijas robežas:
- 1.kārtā nodrošināta atmežošana 85,8 km garumā, ir pabeigti projektēšanas darbi, kā arī notiek aktīvi būvdarbi 75 km garumā (uz 27.01.2023., šobrīd – 85,8 km garumā), tajā skaitā izbūvēts pastāvīgais žogs 34,6 km garumā (uz 27.01.2023., šobrīd – 46,30 km garumā).
- 2.kārtā ir turpinās būvniecības ieceres dokumentācijas izstrāde, kā arī atmežošana ir uzsākta visos posmos, kuros valsts robežas josla noteikta 12 m platumā. Posmos, kuros valsts robežas josla nav noteikta vai noteikta vairāk kā 12 m, atmežošana tiks turpināta pēc būvprojekta trasējuma apstiprināšanas.
Latvijas-Baltkrievijas robežas pilnīgai izbūvei nepieciešams izbūvēt sakaru torņus, pievedceļus pie tiem, kā arī patruļtaku gar Daugavu apmēram 17 km garumā.
Ievērojot veiktā iepirkuma rezultātu, Ministru kabinets nolēma atļaut valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” uzņemties finansiālās saistības par torņu un pievedceļu izbūvi par kopējo summu 3 112 355 eiro (ar PVN), tai skaitā būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi (141 471 eiro), būvdarbu veikšanu (2 829 413 eiro) un autoruzraudzību (141 471 eiro).
Torņu un pievedceļu izbūves izmaksas, kā arī ar to izbūvi saistīto darbu un pakalpojumu izmaksas plānots segt no Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.–2027. gada plānošanas perioda nacionālās programmas līdzekļiem.
Tāpat robežas pārraudzības nodrošināšanai uz Latvijas-Baltkrievijas robežas nepieciešams sakārtot rokādes ceļus, primāri Riču ezera posmā, tomēr nākotnes perspektīvā arī izskatot iespēju sakārtot rokādes ceļus visā robežas posmā. Paredzēts, ka iepriekš minētie izbūves darbi tiks pabeigti 2024. gada nogalē.
Attiecībā uz valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi gar Latvijas-Krievijas robežu, realizējot būvprojekta “Valsts robežas joslas infrastruktūras gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežu izbūve” īstenošanu, ir izbūvēta infrastruktūra 230 km garumā, tai skaitā patruļtaka 230 km, 94 km žogs un 4 iekaramie (trošu) tilti pāri upēm.
Vēl jāizbūvē infrastruktūra 53,6 km garumā, kas ir sadalīta vairākos posmos. Dažos posmos no šī apjoma būvdarbi ir tikuši uzsākti, bet vēl nav pabeigti.
Lai nodrošinātu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras gar Latvijas-Krievijas robežu izbūves pabeigšanu, no 2022.gada marta līdz oktobrim tika veikta ekspertīze par izbūves darbu atbilstību būvprojektam, normatīvo aktu prasībām un saistošajiem standartiem, kā arī par neizbūvēto darbu apjomiem atbilstoši būvprojektam, apkopojot informāciju no katras būvvaldes par iespējamo būvatļauju pagarināšanu un prasībām, kas nepieciešamas, lai pabeigtu būvdarbus un nodotu būves ekspluatācijā.
Ievērojot ekspertīzes atzinumu, informatīvajā ziņojumā ietvertas noteiktās darbības izbūvētās infrastruktūras nodošanai ekspluatācijā, kā arī būvdarbu īstenošanai nepabeigtajos posmos. Proti, jāizstrādā jauns inženiertopogrāfiskais plāns, jāaktualizē tehniskie noteikumi, jāsagatavo tehniskās specifikācijas vai uzdevumi projektēšanai, lai inženierbūves maksimāli efektīvi pildītu savu funkcionālo mērķi, un to turpmākās ekspluatācijas izdevumi būtu sapratīgi un ekonomiski pamatoti, jānodrošina projekta izmaiņu izstrāde, kā arī autoruzraudzības pakalpojuma piesaiste, jānodrošina būvatļauju pagarināšana, jānodrošina izbūvētās infrastruktūras nodošana ekspluatācijā, jānodrošina būvdarbu veicēja un būvuzraudzības pakalpojuma piesaiste, kā arī robežas infrastruktūras neizbūvētās daļas būvdarbi.
Lai nodrošinātu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi gar valsts ārējo sauszemes robežu, NVA turpina nekustamo īpašumu atsavināšanas procesu un zemes vienību kadastrālo uzmērīšanu valsts robežas joslā gar Baltkrievijas un Krievijas robežu. Līdz janvāra beigām atsavinātas un zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības 153 zemes vienībām valsts robežas joslā gar Baltkrieviju un 325 zemes vienībām valsts robežas joslā gar Krieviju. Precīzu atsavināmo zemes vienību skaitu varēs noteikt tikai pēc visu valstij piekritīgo zemes vienību kadastrālās uzmērīšanas pabeigšanas un attiecīgā būvprojekta izstrādes procesa noslēguma.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets arī atbalstīja inovatīvu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu Latvijas Republikas ārējas robežas kontrolē, kas paredz ieviest vienotu tehnoloģisko risinājumu, izmantojot optisko sensoru, videonovērošanas kameru, ļoti augstas veiktspējas kapacitātes datu pārraides tīkla un datorprogrammas sistēmu, kas nodrošinās nepārtrauktu notikumu apzināšanu un robežkontroli tiešsaistē institūcijām, kas atbildīgas par valsts apdraudējumu novēršanu. Perspektīvā tiks nodrošināta iespēja izveidotajā arhitektūrā integrēt vairākas institūciju sistēmas, kā arī lielākā apjomā veikt ar robežapsardzību saistīto datu uzkrāšanu, apstrādi, analīzi un koplietošanu.
2022.gada jūlijā Iekšlietu ministrija saņēma Eiropas Komisijas oficiālu apstiprinājumu 63 miljonu eiro piešķiršanai Latvijas-Baltkrievijas robežas drošības stiprināšanas pasākumiem. Ievērojot minēto, inovatīvu tehnoloģisko risinājumu ieviešanas uzsākšanu uz Latvijas Republikas ārējās robežas ir paredzēts īstenot ar Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.-2027.gada plānošanas perioda atbalstu. Turklāt ir veikta grozījumu izstrāde tiesiskajā regulējumā un atbildīgo institūciju uzdevumu papildināšana. Likumprojekts “Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā” ir iesniegts un tiek izskatīts Saeimā.
Kopumā valsts sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei un īpašumtiesību sakārtošanai 2022. gadā apgūts finansējums 22 506 029 eiro apmērā jeb 98,9% no plānotā finansējuma.