4. aprīlī Iekšlietu ministrijā (IeM) notika “Iekšlietu ministrijas Industrijas diena 2024”, kuras laikā notika diskusijas par iekšējo drošību, kiberdrošību, modernās pasaules izaicinājumiem un tehnoloģiju spēju palīdzēt drošības stiprināšanā. Pasākuma laikā bija iespēja iepazīties ar drošības un aizsardzības nozares uzņēmēju un mācību iestāžu radītajām inovācijām.
Pasākums kopā bija savedis vairāk nekā 400 dalībniekus - IeM struktūrvienību vadītājus un speciālistus. Stendos 41 uzņēmums, izglītības un pētniecības iestāde iepazīstināja ar Latvijā radītiem inovatīviem risinājumiem drošības stiprināšanas jomā. Savukārt drošības iestāžu pārstāvji demonstrēja ikdienas darbā izmantotās tehnoloģijas un ekipējumu.
Pasākuma atklāšanā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis atzina, ka šī ir ļoti laba platforma dialogam, kurā apvienot iekšlietu nozares vajadzības un uzņēmēju un zinātnieku iespējas. Kā galvenos nākotnes izaicinājumus viņš atzīmēja kiberdrošību un mākslīgā intelekta izmantošanu.
"Trešā Industrijas diena jau ir kā laba tradīcija un šogad tā sakrīt ar citu nozīmīgu datumu. Pirms 75 gadiem 12 valstis nodibināja NATO. Nu jau 20 gadus arī Latvija ir šīs organizācijas dalībvalsts." Tā savu uzrunu iesāka Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) padomes priekšsēdētājs Agris Dundurs. "Drošības pamatā ir nenogurstošs darbs un sadarbība starp industriju, drošības un aizsardzības struktūrām un sabiedrību. Pēdējos gados esam saskārušies ar daudz un dažādiem apdraudējumiem. Vienīgas veids, kā tos sekmīgi pārvarēt - sadarbojoties. Industrijas diena ir labs pasākums sadzirdēt vienam otru un strādāt Latvijas drošībai kopā."
"Iekšējā drošība ir balsts, kas stiprina arī ārējo drošību. Bez sabiedrības un bez nozares atbalsta nevaram to realizēt. Iekšējā drošība, tostarp kibertelpas drošība ir mūsu galvenās prioritātes, un tehnoloģiju izmantošana ir lieliska iespēja to stiprināt un nodrošināt,” tā diskusijā "Tehnoloģijas - iespējas vai risks drošības jomā" atzina Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
Aleksandrs Orlovs, SIA Cyber Circle valdes loceklis, DAIF Latvija padomes loceklis, piebilda, ka nozare seko līdzi mākslīgā intelekta (MI) attīstībai. Ar MI var darīt ātrāk un vairāk, bet tam ir arī riski. Nākamā riska zona ir dziļviltojumi, tos izmanto arvien vairāk. Nozarei ir būtiski to pamanīt un piedāvāt savus risinājumus. Sadarbībai ir nepieciešams abpusējs dialogs – ministrija un industrija. Industrijas diena nozīmē, ka sadarbība notiek. Tomēr būtu labi saprast nākotnes vīziju, kas būs nepieciešams pēc 2-3 gadiem. Industrija nevēlas piedāvāt tehnoloģijas, kas nav vajadzīgas. Vajadzētu vienoties par stratēģisko karti, kas ir nepieciešams šobrīd, kas būtu jāizpēta un kas būtu nepieciešams nākotnē.
Savukārt Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš piezīmēja, ka arī augstskolām ir jādod savs pienesums. Būtībā sadarbības procesam ir vairāki virzieni. Pirmais – jaunās tehnoloģijas. Attīstības tendences var redzēt patentos un zinātniskās publikācijās. Tās būs aktualitātes nākotnē. Otrais virziens - ko pētām. Dažādība ir milzīga, un var būt nepieciešams precīzāks fokuss. Trešais - industrijas definētās vajadzības, bet ceturtais - drošības institūcijas ar konkrētiem pieprasījumiem. Izvērtējot šos virzienus, universitātes raugās, cik daudz varēs iesaistīties un dot savu pienesumu nozarei.
Digitālajai stratēģijai ir jābūt kā darba dokumentam, uzskata Āris Dzērvāns, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra priekšnieks. Tehnoloģijas ir jēgpilni jāizmanto. Iegūtos datus ir jāmāk apstrādāt un pielietot. Problēmas varētu būt ar "mantojuma sistēmām", kam ir 25 gadi un kuras jau ir grūti aizsargāt, tāpēc jāpāriet uz jaunākām tehnoloģijām. Nākotnē mums ir jārūpējas par kiberhigiēnu. Tā būtībā kļūst par pirmās nepieciešamības prasmi.
Savukārt kolēģi no Israeli Aerospace Industries uzņēmuma ELTA iepazīstināja ar pieejamajām tehnoloģijām robežapsardzībai un kiberaizsardzībai. Traģiskie 7.oktobra notikumi apliecināja tehnoloģiju nozīmi un vienlaikus nepieciešamību izmantot pieejamo informāciju savlaicīgai lēmumu pieņemšanai. Notikumi pierādīja, ka tehnoloģijas strādā, bet tās ir pareizi jāpielieto. Tām jāaizsargā civilie iedzīvotāji. Nepieciešams apvienot visus datus, izanalizēt un atrast pareizo risinājumu, lai saudzētu dzīvības. Būtiski ir sabiedrotām valstīm atrast veidu, kā aizsargāt valsti no kiberuzbrukumiem. Ir svarīgi dalīties ar informāciju, bet informācijas apmaiņai ir jābūt drošai un organizācijām, ar kurām dalāties, jābūt uzticamām.
Diskusijā "Civilā aizsardzība noturības nodrošināšanā" Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs uzsvēra civilās aizsardzības nozīmi. Visaptverošai valsts aizsardzības sistēmai ir vairākas jomas un civilā aizsardzība ir viena no tām. Sistēma darbosies tikai tad, ja mēs būsim spējīgi nodrošināt visas nepieciešamās spējas - militāro spēju attīstību, uzņēmēju iesaistīšanu valsts aizsardzības jautājumu risināšanā, ekonomisko noturību, valsts aizsardzības mācību, psiholoģisko noturību, informētību un spēju stāsties pretim dezinformācijai, kā arī civilo aizsardzību.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Mārtiņš Baltmanis minēja, ka pētījumā 96% iedzīvotāju atzinuši, ka zina, kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā, bet, piedāvājot jau konkrētus rīcības variantus, pareizi atbildēja tikai 49%. Vēl mazāk zināšanu cilvēkiem ir gadījumos, ja ir saskare ar bīstamām vielām, sagrūst ēkas vai notiek terorakti. Būtiski ir ne tikai gaidīt, kad kāds pasniegs informāciju, bet pašiem meklēt un iepazīties ar pieejamo informāciju. Tāda ir atrodama bukletos un digitālajā vidē, saprotamā valodā ar ilustrācijām. Labs risinājums, kas ļaus uzzināt par iespējamiem apdraudējumiem un izglītos par rīcību dažādās situācijās, ir jaunā lietotne “112 Latvija”, kuru aicināts ikviens Latvijas iedzīvotāju lejupielādēt savā viedtālrunī.
SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks uzsvēra, ka valstij nav jāpiedāvā risinājumi. Valstij jāparāda virziens. Risinājumus piedāvās industrija un uzņēmēji. Sadarbība ar industriju ir, bet uzņēmēji vēlētos vēl ciešāku sadarbību.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons aktualizēja patvertņu nozīmi un pašvaldības mērķus to attīstībai. Te kā labs piemērs var kalpot Somija. Arī Rīgā domā atjaunot iepriekš veidotās patvertnes, bet tās nenodrošina aizsardzību visiem iedzīvotājiem. Tās savulaik būvēja pie lieliem uzņēmumiem un citiem mērķiem. Tās varētu izmantot tikai neliels skaits iedzīvotāju. Ir jārod jauni risinājumi un svarīgi tos paredzēt jau jaunbūvēs.
Industrijas dienu sadaļā par iekšējās drošības risinājumiem deviņi uzņēmēji un pētnieki dalījās ar saviem jaunākajiem produktiem. Latvijas uzņēmēju piedāvātie risinājumi tiek izmantoti ne tikai Latvijā, bet ir iekarota uzticība arī ārvalstīs. Ar savu pieredzi un iespējām dalījās arī ārvalstu uzņēmumi.
Pasākuma noslēguma vārdus teica DAIF valdes priekšsēdētāja Elīna Egle: "Atslēgas vārds šodien bija noturība. Uzņēmumi, izglītības un pētniecības iestādes vēlas būt iekšlietu nozarei noturīgi sadarbības partneri. Līdz nākamajai Industrijas dienai jādomā, kā pilnveidot iepirkumu procesu, sevišķi strauji mainīgajā tehnoloģiju jomā, un papildināt nozares stratēģiju ar mērķiem tehnoloģiju attīstībā."
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs: "Industrijas dienā redzējām daudz ideju, kas īstenojamas. Jauni produkti un sistēmas prasa arī izvērtēšanas laiku. Robežu tehnoloģiskais aprīkojums Latvijā būs apjomīgs projekts, kurā piedalīsies daudzi uzņēmēji. Tā būs Latvijas iespēja 2026. gadā parādīt vienu no modernākajām robežām Eiropā. Tiks izmantots gan mākslīgais intelekts, gan citas modernās tehnoloģijas. Vienlaikus tas ir tikai sākums veiksmīgai sadarbībai."