21. martā Ministru kabinets apstiprināja Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu plānu 2023.–2024. gadam, nosakot Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā un uzdevumu izpildes koordinēšanā.
Plāna mērķis ir noteikt īstermiņā veicamos pasākumus, lai sekmētu bērnu noziedzības mazināšanos, kā arī uzlabotu bērnu drošību. Plāns ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments, kuru izstrādājusi Iekšlietu ministrija sadarbībā ar citām ministrijām un to padotības iestādēm.
Plānā norādīts, ka kopumā jāstiprina tāda politika, kas pēc būtības samazinātu nepilngadīgo personu iesaisti noziedzīgās darbībās. Vienlaikus jāņem vērā, ka tikai ar policejiskām un sodu metodēm bērnu noziedzības problēmas atrisināt nevar, jo noziedzība ir problēma, kas balstās uz sociālām un izglītības problēmām sabiedrībā, ko nevar atrisināt ar sodiem un kriminālvajāšanu.
Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu politika ir izteikti starpdisciplināra politikas joma, kuras veiksmīgai īstenošanai nepieciešama laba sadarbība starp visām iesaistītajām nozarēm un par bērnu tiesību aizsardzību atbildīgajām institūcijām, jo tieši sadarbības rezultātā būtu iespējams visefektīvāk novērst daudzveidīgos faktorus un riskus, kas var veicināt bērnus veikt likumpārkāpumus vai pakļaut viņus fiziskās un emocionālās vardarbības riskiem.
Plānā ir secināts, ka pēdējos gadus nepilngadīgo izdarīto noziedzīgo nodarījumu, apcietināto un notiesāto skaita dinamika ir vērtējama kā stabila, jo saglabājas nemainīgā līmenī. Nepilngadīgo personu visbiežāk izdarītie administratīvie pārkāpumi ir smēķēšana, alkohola un citu apreibinošo vielu lietošana.
Tāpat joprojām nepietiekams ir preventīvais darbs ar kriminālā riska grupas bērniem un bērniem, kas izdarījuši likumpārkāpumu, kā arī ar šo bērnu ģimenēm.
Nav arī samazinājies noziedzīgos nodarījumos cietušo bērnu skaits, turklāt bez ievērības nevar atstāt arī fiziskās un emocionālās vardarbības izplatību nepilngadīgo vidū. Starp OECD valstīm Latvijai ir augstākais rādītājs skolēnu pārinodarījumu ziņā (izsmiešana, draudēšana, fiziski pārinodarījumi u.c.).
Attīstoties informācijas tehnoloģijām un pieaugot interneta nozīmei ikdienas dzīvē, rodas arī jauni drošības riski virtuālajā vidē. Pārkāpumi interneta vidē ar katru gadu pieaug, tostarp interneta vidē cietušo vecums samazinās.
Joprojām nemainīgi liels ir ceļu satiksmes negadījumos cietušo bērnu skaits.
Plānā arī norādīts, ka speciālistiem ir svarīgi rūpēties, lai bērna nopratināšana noritētu, papildus netraumējot bērnu saistībā ar notikušo likumpārkāpumu. To var panākt, ja nopratināšana notiek bērnam draudzīgā vidē un veidā. Tāpat ir svarīgi, lai būtu nodrošināta iespēja veikt nopratināšanu ar tehnisko līdzekļu palīdzību, lai pasargātu bērnu no atkārtotas nopratināšanas un tiešas līdzdalības tiesas procesā.
Nepilnības starpinstitūciju sadarbībā ir būtisks šķērslis noziedzības novēršanas un bērna aizsardzības no noziedzīga nodarījuma pilnvērtīgai īstenošanai.
Lai sekmētu bērnu noziedzības mazināšanos, kā arī uzlabotu bērnu drošību, plāns paredz četrus rīcības virzienus.
Pirmais rīcības virziens “Primārā prevencija” paredz, lai tā sabiedrības daļa, kas ar noziedzību vēl nav saskārusies, būtu pasargāta. Tāpēc šajā rīcības virzienā ir ietverti pasākumi, kas veicinātu drošu vidi izglītības iestādēs, uzlabotu izpratni un informētību par dažādiem drošības riskiem, kā arī spēju atpazīt pret sevi un citiem vērstu tiesību un likumpārkāpumu risku un attiecīgi rīkoties.
Otrajā rīcības virzienā iekļauti pasākumi darbam ar riska grupām un nepilngadīgiem likumpārkāpējiem.
Trešajā rīcības virzienā plānoti pasākumi, kas uzlabotu noziedzīgos darījumos cietušo bērnu identificēšanu, nodrošinātu efektīvu palīdzību un aizsardzību, lai novērstu negatīvas sekas noziegumos cietušajiem bērniem, kā arī palīdzētu viņiem aizstāvēt savas tiesības un veicinātu sociālo atlabšanu.
Savukārt ceturtais virziens paredz starpinstitūciju sadarbības stiprināšanu, informācijas un pieredzes apmaiņu starp atbildīgajām institūcijām, lai nodrošinātu pēc iespējas labāku palīdzību riska grupas bērniem un viņu vecākiem, savlaicīgi reaģētu uz agrīnu nepilngadīgo noziedzību un cietušo viktimizācijas riskiem, kā arī nodrošinātu sistēmisku bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem politikas plānošanu, uzraudzību un izvērtēšanu.
Plāna izstrādes ietvaros identificēti vairāki pasākumi, kas iziet ārpus plāna darbības laika. Pēc plāna darbības perioda beigām, izvērtējot sasniegtos rezultātus un ņemot vērā pasākumu aktualitāti, to īstenošana jāparedz nākamajā plānošanas periodā no 2025. gada.
Piemēram, nepieciešams izveidot plašāku nekavējoša atbalsta sistēmu bērniem, kuri ir seksuālās vardarbības upuri, kā arī bērniem, kuri pastrādājuši smagus noziegumus līdz 14 gadu vecuma sasniegšanai.
Būtiski ir arī pilnveidot Valsts policijas amatpersonu zināšanas nepilngadīgo personu nopratināšanas jomā, balstoties uz izstrādātajām mācību programmām par strukturētu un daļēji strukturētu vadlīniju pielietošanu nepilngadīgo nopratināšanā.
Ņemot vērā, ka bērnu likumpārkāpumu prevencija ir nesaraujami saistīta ar pozitīvu vidi ģimenē, bērnībā gūto pozitīvo pieredzi un citiem faktoriem, nepieciešams izvērtēt iespējas bērnu noziedzības novēršanas jautājumus risināt iekļaujot tos bērnu, jaunatnes un ģimenes rīcībpolitikā, tādējādi nodrošinot vienotu sistēmisku un integrētu politikas plānošanu, mazinot sadrumstalotību un vienlaikus samazinot politikas plānošanas dokumentu skaitu.