Valsts kontrole ir paveikusi nozīmīgu civilās aizsardzības jomas vērtējumu. Šāda revīzija bija nepieciešama, un tā ir veikta īstajā brīdī, ņemot vērā Krievijas izvērsto karu Ukrainā, Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas kapacitāti un Covid-19 pandēmiju. Valsts kontroles secinājumi kalpos kā veicinošs faktors civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas efektivitātes uzlabošanai. Iekšlietu ministrija ir vienojusies ar Valsts kontroli par izpildes termiņiem un sadarbībā ar VUGD veiks nepieciešamos pasākumus, lai pilnveidotu civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmu, kā arī valsts materiālo rezervju sistēmu.
Iekšlietu ministrijai un tās padotībā esošajām iestādēm ir neatsverama pieredze krīžu vadībā gan lokālā, gan dažādu nozaru līmenī, koordinējot darbus plūdu vai ugunsgrēku gadījumos, iesaistoties Covid-19 pandēmijas izplatības ierobežošanas pasākumos, koordinējot ārējās robežas aizsardzību Baltkrievijas organizētajā hibrīduzbrukumā, sniedzot atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, tai skaitā koordinējot izmitināšanu u.tml. Tomēr, vērtējot līdzšinējo pieredzi pēdējo gadu krīzēs, ir pilnīgi skaidrs, ka horizontālu un ilglaicīgu krīžu veiksmīgai vadībai valdībā ir nepieciešams krīzes vadības centrs, kas būtu tiešā premjera pakļautībā. Tas nodrošinātu ātru un efektīvu atbildību sadalījumu atbilstoši esošajai situācijai un būtiski paātrinātu lēmumu pieņemšanas procesu, kas krīzes situācijās ir ļoti svarīgi.
Civilā aizsardzība ir mijiedarbība starp valsti un iedzīvotājiem. Ukrainas pieredze rāda, ka civilās aizsardzības sistēmai jābūt elastīgai, jo karadarbība ir ļoti neprognozējama. Ņemot vērā, ka divu vienādu krīžu nav, civilās aizsardzības plāniem jābūt tādiem, lai tos varētu īstenot un pielāgot dažādām situācijām. Nav iespējams paredzēt vienādus darba organizēšanas apstākļus vai precīzu institūciju sadarbības ietvaru, jo katastrofas mērogs, intensitāte, ietekme uz sabiedrību, vidi vai īpašumu un tā radītās sekas var būt atšķirīgas, kā arī ne vienmēr iespējams paredzēt, kā minētais pasākums tiks īstenots.
Jau šobrīd tiek īstenoti dažādi pasākumi, tai skaitā nodrošināta sabiedrības līdzdalība Valsts civilās aizsardzības plāna izstrādē, ieviests cilvēkdrošības mācību kurss, kura saturs ir integrēts dažādos mācību priekšmetos, kā arī ir izstrādātas rekomendācijas augstskolām, lai nodrošinātu vienotu pieeju civilās aizsardzības kursa apguvei un saturam. VUGD regulāri ar citām institūcijām organizē sabiedrības izglītošanas pasākumus.
Runājot par materiālo rezervju veidošanu, finansējums ir nevis katru reizi jāpieprasa, bet tam jābūt nepārtraukti pieejamam un iekļautam pamatbudžetā. To nosaka pašreizējā dzīves realitāte, karš Ukrainā un citi notikumi. Šobrīd vairāku Valsts kontroles ieteikumu izpilde, tai skaitā valsts materiālo rezervju veidošana, ir atkarīga no finansējuma pieejamības šim mērķim. Iepriekšējos gados Iekšlietu ministrija šim mērķim ir pieprasījusi finansējumu, tomēr prioritāte ir bijusi iekšlietu dienestos nodarbināto atalgojums un aprīkojums. Tā šodienas situācijā rīkoties vairs nedrīkst.
Pagājušajā nedēļā Latvija divpusējās sadarbības ietvaros saņēma starptautisko atbalstu no UNHCR Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanai. Piegādātas 500 gultas, 560 matrači un 720 spilveni. Tie palīdzēs ne tikai ukraiņiem, bet kalpos arī kā ilgtermiņa ieguldījums mūsu pašu iedzīvotāju drošībai ārkārtas situācijās. Iekšlietu ministrija turpinās strādāt pie tā, lai materiālo rezervju veidošana tiktu nodrošināta.
Informācija par Valsts kontroles revīzijas ziņojumu šeit: https://www.lrvk.gov.lv/lv/aktualitates/civilas-aizsardzibas-un-katastrofu-parvaldisanas-sistema-latvija-novarta-atstata-joma