Šodien, 13. jūnijā, Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē Luksemburgā, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iekšlietu ministri diskutēja par nepieciešamību stiprināt gatavību un reaģēšanu krīzes situācijās visā ES līmenī. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis diskusijas laikā uzsvēra, ka Latvijai ir būtiski, lai ES līmenī tiktu stiprināta visu apdraudējumu krīžu pārvaldība, arī militārās un civilās aizsardzības kontekstā.
Ņemot vērā šī brīža un iespējamos nākotnes apdraudējumus, Eiropadome ir norādījusi uz nepieciešamību uzlabot militāro un civilo gatavību, kā arī stratēģisko krīžu pārvaldību. Dalībvalstis ir aicinātas šajā jomā virzīties uz priekšu, savukārt Eiropas Komisija (EK) – izstrādāt turpmākās rīcības priekšlikumus, lai stiprinātu gatavību un reaģēšanu krīzes situācijās. Šiem priekšlikumiem ir jāattiecas uz visiem apdraudējumiem un tiem ir jābalstās visu sabiedrību aptverošā pieejā, ņemot vērā dalībvalstu atbildības un kompetences jomas. Plānots, ka EK priekšlikumi būs nākotnes gatavības stratēģijas pamatā.
Savukārt, EK prezidente Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) ir uzdevusi bijušajam Somijas prezidentam Sauli Nīnisto (Sauli Niinistő) sagatavot ziņojumu par ES sagatavotību un reaģēšanu krīzes situācijās. Ziņojumam mērķis ir pastiprināt un koordinēt militāro, kā arī civilās aizsardzības un cita veida krīžu pārvarēšanas dalībnieku gatavību, analizējot un ņemot vērā dalībvalstu pieredzes un labās prakses. Minētajam ziņojumam jābūt gatavam šī gada oktobrī.
R. Kozlovskis norādīja, ka ir jāveicina efektīvāka ārējā un iekšējā komunikācija krīžu laikā. Tāpat arī ministrs uzsvēra, ka īpaša uzmanība pievēršama gatavības pasākumiem, lai stiprinātu ārējās robežas, iekšējo drošību un civilo aizsardzību, kā arī kritisko infrastruktūru noturību. Tāpat arī ministrs informēja dalībvalstu kolēģus, ka Latvija turpina darbu pie Krīzes vadības centra izveides un krīzes vadības sistēmas pilnveides.
Sanāksmes laikā ministri apsprieda aktuālo situāciju Šengenas telpā, Migrācijas un patvēruma pakta ieviešanas jautājumu, kā arī vienojās par pagaidu aizsardzības ES pagarināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem līdz 2026. gada 4. martam. Šajā kontekstā ministrs uzsvēra, ka tas ir mūsu pienākums, jo cīņa par mūsu iekšējo drošību notiek Ukrainā, kaujas laukā.
Jau ziņots, ka šī gada sākumā Ministru kabinets atbalstīja Krīzes vadības centra (KVC) izveidošana, nosakot tā kompetences, funkcijas un uzdevumus. Šāda centra izveide nākotnē nodrošinās centralizētu un ātru lēmumu pieņemšanu, koordinējot iesaistīto valsts un pašvaldības iestāžu darbu un nodrošinot sabiedrības informēšanu.