Informācija medijiem
Slovēnijas iekšlietu ministrs un Latvijas iekšlietu ministrs

Trešdien, 5. maijā, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens tikās ar Slovēnijas Republikas iekšlietu ministru Alešu Hoju. Tikšanās laikā ministri pārrunāja gaidāmās Slovēnijas Prezidentūras ES Padomē prioritātes, kā arī savstarpējās sadarbības jautājumus. 2021. gada otrajā pusē Slovēnija otro reizi kļūs par prezidējošo valsti ES Padomē.

Latvija atzinīgi vērtē Slovēnijas Prezidentūras darba programmu un izvirzītās prioritātes iekšlietu jomā – veidot visaptverošu ES migrācijas pārvaldību, īpašu uzmanību pievēršot diskusijām par neatrisinātajiem jautājumiem jaunā ES Migrācijas un patvēruma pakta kontekstā, stiprināt Šengenas zonu un turpināt darbu pie ES iekšējās drošības stiprināšanas jautājumiem. Esam gatavi veidot konstruktīvu sadarbību ar Slovēniju arī turpmāk un sniegt nepieciešamo atbalstu, jo Prezidentūras panākumi ir ES dalībvalstu kopējie panākumi,” tā S.Ģirģens.

A.Hojs atzinīgi novērtēja tikšanos ar S.Ģirģenu un Iekšlietu ministrijas delegāciju un pateicās par izrādīto apņemšanos atbalstīt Slovēnijas prioritātes iekšlietu jomā.

Sanāksmes laikā abu valstu iekšlietu ministri atzina, ka Slovēnijai un Latvijai ir līdzīgs viedoklis migrācijas jautājumos, ievērojot, ka abas atbalsta migrācijas cēloņu novēršanu un migrantu atgriešanas procesa efektivitātes palielināšanu.

Iekšējās drošības jomā abu valstu iekšlietu ministri uzsvēra ES tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības un informācijas apmaiņas uzlabošanas nozīmi, kā arī Eiropola lomas stiprināšanu atbilstoši jaunajam mandātam. Īpašu atzinību izpelnījās plānotā Eiropola kapacitātes celšana lielapjoma datu
apstrādes un analīzes kontekstā, kas, paredzams, īpaši sniegs lielu atbalstu mazajām ES dalībvalstīm.

Savukārt Šengenas nākotnes stratēģijas jomā abu valstu ministri bija vienisprātis, ka Šengenas zonas izveide bez iekšējām robežām ir viens no lielākajiem Eiropas integrācijas sasniegumiem, tāpēc jādara viss, lai to saglabātu, norādot, ka ir svarīgi, lai robežkontroles pagaidu atjaunošana pie iekšējām robežām tiktu izmantota tikai izņēmuma gadījumos un ierobežotu laika periodu. Latvijas pieredze rāda, ka to pašu rezultātu var sasniegt, izmantojot alternatīvus pasākumus un izvērtējot riskus.

Sanāksmes laikā tika apspriesti arī abu valstu divpusējās sadarbības jautājumi. Jau šā gada 20. maijā sešas Latvijas Valsts policijas amatpersonas dosies uz Slovēniju, lai sniegtu savu ieguldījumu pārrobežu noziedzības apkarošanā, palīdzot kontrolēt Slovēnijas dienvidu robežu. A.Hojs to vērtē kā labas prakses un sadarbības piemēru arī pārējām ES dalībvalstīm.

Jāpiemin, ka Latvijas policisti sniedza Slovēnijas kolēģiem atbalstu arī migrācijas krīzes laikā 2015. un 2016. gadā, par to saņemot Slovēnijas nacionālo apbalvojumu - medaļu par nopelniem.

Sanāksmes noslēgumā S.Ģirģens pateicās Slovēnijas iekšlietu ministram un viņa komandai par iniciatīvu doties vizītē uz Latviju, kā arī norādīja, ka sadarbībai starp Latvijas un Slovēnijas tiesībaizsardzības iestādēm arī turpmāk ir labas attīstības perspektīvas un liels izaugsmes potenciāls.

Vizīte notika saskaņā ar valstī esošajām epidemioloģiskās drošības prasībām.

 

Sagatavoja:
Gunita Kogane
Iekšlietu ministrijas
Komunikācijas nodaļas
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67219161
Mob.: 28699783
E-pasts: gunita.kogane@iem.gov.lv