Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons, 2022. gada 14. oktobrī piedaloties Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē Luksemburgā, uzsvēra nepieciešamību laikus gatavoties iespējamai nelegālai un mākslīgi radītai migrantu plūsmai kā politiski radītam instrumentam, kā arī apstiprināt grozījumus Šengenas robežu kodeksā, lai dalībvalstis var operatīvi reaģēt. Tāpat ministrs norādīja, ka migrācijas plūsmas mākslīga radīšana, lai destabilizētu situāciju ES, var ietekmēt arī tās dalībvalstis, kam nav tiešas ārējās robežas.
Sanāksmē K.Eklons ar ES iekšlietu komisāri Ilvu Johansoni pārrunāja aktuālo Ukrainas kara bēgļu jautājumā, un komisāre atzina, ka Latvijai labi izdodas pārvaldīt Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanas un izmitināšanas jautājumu. Šajā kontekstā iekšlietu ministrs uzsvēra, ka gan ES, gan nacionālā līmenī steidzami un pienācīgi jāgatavojas tuvojošajai ziemai. Tāpat ministrs pateicās Komisijai par vadlīnijām attiecībā uz vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem un viņu kontrolei uz robežas. “Vienota un strikta pieeja šajā jautājumā ir būtisks iekšējās drošības jautājums. Latvija aicina visas dalībvalstis tās piemērot, stingri izvērtējot katru gadījumu, lai mazinātu potenciālo apdraudējumu mūsu kopējai drošībai.”
ES iekšlietu ministri diskutēja par situāciju Šengenas zonā, tai skaitā par ārējo robežu pārvaldību. Iekšlietu ministrs K.Eklons uzsvēra migrācijas plūsmas mākslīgu radīšanu kā instrumentu, ar ko Latvija saskārās pagājušajā gadā un kas joprojām ir aktuāls. “Ir liela varbūtība, ka nākotnē tēma kļūs vēl nozīmīgāka visām dalībvalstīm, ne tikai tām, kam ir tieša ārējā robeža. Mūsu pieredze māca, ka ir nepieciešama pastāvīga situācijas uzraudzība, jo tā var mainīties jebkurā laikā. Šo mākslīgo plūsmu virzība ir atkarīga no trešo valstu režīma interesēm ar mērķi ļaunprātīgi izmantot mūsu pienākumus un saistības. Mēs atkārtoti aicinām laikus sagatavoties un apstiprināt vajadzīgos grozījumus Šengenas robežu kodeksā pēc iespējas ātrāk. Tas dos dalībvalstīm nepieciešamos instrumentus šādās situācijās,” uzsvēra K.Eklons.
Sanāksmes laikā tika pārrunāta ES migrācijas politikas stiprināšana un iespējamie izaicinājumi sadarbībā ar Rietumbalkānu valstīm, kas tiek izmantotas kā galvenais tranzīta koridors nelegālās migrācijas plūsmām uz Eiropu no Tuvajiem Austrumiem, Āzijas un Āfrikas. K.Eklons: “Lai arī uz Latviju nav būtiskas migrācijas plūsmas no Rietumbalkānu valstīm, ir svarīgi turpināt attīstīt ES līmenī saskaņotu un ilgtspējīgu sadarbību ar migrantu mērķa, tranzīta un izcelsmes valstīm, lai pēc iespējas apturētu un novērstu nelegālās migrācijas plūsmas. Baltkrievijas organizētā hibrīduzbrukuma kontekstā Latvijai īpaši aktuāls ir jautājums par atpakaļatgriešanas procesa uzlabošanu ar Irāku. Sekojot jaunu tendenču un maršrutu attīstībai, mums jābūt gataviem izmantot visus instrumentus arī attiecībā uz citām trešajām valstīm.”
Eiropas Komisija informēja ministrus par paveikto pārskatītās Šengenas informācijas sistēmas (SIS) ieviešanā. Sanāksmē K.Eklons apliecināja, ka pārskatītās SIS ieviešana ir politiskā prioritāte. “Šīs nedēļas sākumā mūsu centieni ir devuši pozitīvus rezultātus un šobrīd esam spējuši būtiski pavirzīties uz priekšu saistībā ar SIS testiem,” norādīja K.Eklons. SIS izveidota kā kompensējošs mehānisms iekšējo robežu neesamībai.