Trešdien, 26. martā, Iekšlietu ministrijā notika preses konference, kurā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis iepazīstināja ar iekšlietu resora sagatavotajiem priekšlikumiem trešo valstu pilsoņu uzturēšanās tiesiskā ietvara pilnveidei. Priekšlikumi skar izglītības, nodarbinātības, nodokļu un imigrācijas kontroles jomas, un tie ir apkopti informatīvajā ziņojumā, kurš šodien tiek nodots izvērtēšanai un apspriešanai sadarbības partneriem un sabiedrībai.
Ņemot vērā imigrācijas politikas izraisītās tendences citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, iekšlietu nozare aicina rīkoties preventīvi, pilnveidojot trešo valstu pilsoņu kontroles mehānismus.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis: “Trešo valstu pilsoņu uzturēšanās sistēmai Latvijā ir jābūt tādai, kas nelegālu uzturēšanos Latvijā padara ne tikai pretlikumīgu, kā tas ir jau pašlaik, bet arī neizdevīgu, tādēļ Iekšlietu ministrija ir uzņēmusies līderību preventīvi izvērtēt iespējas, kā varam pilnveidot trešo valstu pilsoņu uzturēšanās kontroli Latvijā. Dienesti jau pašlaik veic pastāvīgus reidus, tie cilvēki, kuri uzturas Latvijā nelegāli, tiek izraidīti, un nav pamata uzskatīt, ka situācija būtu saasinājusies. Tomēr mēs redzam tendences ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, un mūsu galvenais uzdevums ir jau savlaicīgi padarīt sistēmu stingrāku tajos kontroles posmos, kur tas nepieciešams.”
Dažādu nozaru dienestiem sadarbojoties, ir secināts, ka galvenokārt problemātika saistībā ar trešo valstu pilsoņiem tiek fiksēta studiju un nodarbinātības jomās. Kā piemēram, nereti privāto un juridisko personu dibinātās augstākās izglītības iestādes piesaista trešo valstu izglītojamos nevis ar mērķi studēt Latvijā, bet faktiski nodrošina imigrācijas iespējas Eiropas Savienībā. Kā arī ir konstatēti vairāki gadījumi, kad trešo valstu pilsoņu nodarbinātības jautājums tiek izmantots ļaunprātīgiem un nelikumīgiem nolūkiem no juridisko personu puses. Kā norādīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze, uz šodienu par pārkāpumiem nodarbinātības jomā jau ir anulētas tiesības uzņemt trešo valstu pilsoņus 16 uzņēmumiem.
Informatīvajā ziņojumā tiek piedāvāti 24 priekšlikumi trešo valstu pilsoņu uzturēšanās kontroles pilnveidošanai. Kā piemēram, paredzēt visu augstskolu pirmā kursa studentiem no trešajām valstīm ieviest depozīta maksu; liegt augstskolām līdztekus bakalaura un maģistra līmeņa studentiem aicināt arī viņu ģimenes locekļus; veikt pastiprinātus kontroles pasākumus attiecībā uz privātpersonām, kuru piederošie īpašumi tiek izīrēti trešo valstu pilsoņiem; paredzēt iespēju anulēt termiņuzturēšanās atļauju tiem trešo valstu pilsoņiem, kuri sistemātiski tiek sodīti par administratīvo pārkāpumu veikšanu u.c. Ar visiem priekšlikumiem ir iespējams iepazīties TAP portālā.
Preses konferencē līdz ar ministru piedalījās arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze, Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts, Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Armands Ruks, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis un Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass.
Rīgā kā lielākajā Latvijas pilsētā koncentrējas vislielākais trešo valstu pilsoņu skaits, tādēļ īpaši sadarbības algoritmi starp iekšlietu dienestiem un Rīgas pašvaldību un tās pakļautībā esošo pašvaldības policiju ir priekšnosacījums efektīvai trešo valstu pilsoņu uzturēšanās kontrolei.
Jau šobrīd iekšlietu dienesti - Valsts drošības dienests, Valsts robežsardze, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Valsts policija, cieši sadarbojoties ar izglītības un ārlietu sektoriem, Valsts ieņēmuma dienestu, Pārtikas un veterināro dienestu, Nodarbinātības valsts aģentūru, Rīgas pašvaldības policiju un Valsts darba inspekciju, pastiprināti kontrolē trešo valstu pilsoņu uzturēšanos Latvijā.
Informatīvais ziņojums pieejams šeit: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/707e492f-8bfd-4dc1-801f-3a6b85abd733
