Piektdien, 1. novembrī, notika kārtējā Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komitejas sēde. Tajā ārējās sauszemes robežas apsardzības izbūvē iesaistītās iestādes informēja komiteju par Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežas infrastruktūras izbūves progresu.
Kā ziņots iepriekš, robežžoga izbūve uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ir pilnībā pabeigta (~ 145 km garumā), taču līdz 2024. gada beigām turpinās nepieciešamās infrastruktūras – patruļtaku, laipu un citu robežas aizsardzībai nepieciešamo risinājumu izbūve gan būvdarbu pirmajā, gan otrajā kārtā pilnā robežas 173 kilometru garumā. Uz pašreizējo brīdi ir nodrošināta patrulēšanas taku izbūve patrulēšanai ar transportlīdzekļiem 63,85 km garumā, laipu patruļtakas izbūvētas 18,53 km garumā un pontonu patruļtakas – 1,75 km garumā.
Turklāt posmā pie Daugavas uz Latvijas–Baltkrievijas robežas turpinās sešu metāla sakaru torņu, pievedceļu un 16,7 km garas patruļtakas izveide. Patlaban uzsākti būvdarbi piecu sakaru torņu un pievedceļu pie tiem izbūvei, ko plānots pabeigt līdz šā gada beigām. Izbūvētie torņi un pievedceļi nodrošinās valsts ārējās sauszemes robežas novērošanu Daugavas posmā.
Turpinās arī aktīvi būvdarbi uz Latvijas–Krievijas robežas. Šogad ir uzsākta robežas apsardzības žoga izbūve kopējā 178,85 km garumā, šim mērķim ir noslēgti 16 būvdarbu līgumi ar 6 būvuzņēmējiem par būvdarbu veikšanu visā robežas garumā. Robežžoga izbūves darbus kopš aprīļa ir palīdzējuši veikt arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri un zemessargi, šajos posmos ģenerāluzņēmēja funkcijas veicot VNĪ (organizējot visu materiālu un resursu sagādi). Robežžoga izbūve ar NBS atbalstu uz šo brīdi ir pilnībā pabeigta. Uz šo brīdi būvdarbi aktīvi norit, no plānotā apjoma ir izbūvēti 128,20 km žoga, no kuriem daļa izbūvēti ar NBS atbalstu. Žoga izbūvi uz Latvijas–Krievijas robežas visā plānotajā garumā plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām (izņemot posmus nepilnu 29 km garumā, kas tiks pabeigti nākošgad).
Tāpat komitejas sēdē VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, kuram deleģēts organizēt viedās infrastruktūras izbūvi uz ārējās sauszemes robežas, informēja par šim mērķim organizēto iepirkumu rezultātiem pēdējām trīs darbu kārtām uz Latvijas – Krievijas ārējās sauszemes robežas. Viedā infrastruktūra ir inovatīvs un konstruktīvi sarežģīts risinājums, kas sastāv no elektronisko sakaru tīkla (elektronisko sakaru ārējie inženiertīkli, elektronisko sakaru stabi, torņi vai masti), elektroapgādes ārējiem inženiertīkliem, klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu un ar to saistītās infrastruktūras, kas būtiski uzlabos robežas apsardzībā iesaistīto institūciju reaģēšanas un novēršanas spējas.
Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Šīs stratēģiski svarīgās aktivitātes tiek īstenotas, veiksmīgi apvienojot valsts budžeta un Eiropas Savienības finanšu resursus, ar mērķi stiprināt valsts drošību un nodrošināt efektīvu robežas pārvaldi.