Pēc Kultūras ministrijas (KM) pasūtījuma reklāmas aģentūras “McCann Rīga” organizētā medijpratības kampaņa “Zini, kā neuzķerties!” apliecina - dezinformācija tiešsaistes portālos un sociālajos medijos, kā arī tai sekojoša informācija par 5 medijpratības soļiem, ar kuru palīdzību iemācīties atpazīt patiesu informāciju no viltus ziņām, viena mēneša laikā sasniegusi vairāk nekā 895 000 cilvēku un ieguvusi gandrīz 129 000 klikšķu.
Kampaņas ietvaros laika periodā no 2020. gada 18. decembra līdz š.g. 18. janvārim sociālajā medijā “Facebook” tika izvietoti tendenciozi virsraksti, piemēram, “Balvu novadā suns vinnējis loterijā 10 000 eiro!” un citi, kas sasniedza vismaz 355 604 unikālo platformas lietotāju. No tiem aptuveni 84 900 klikšķināja uz sociālajā medijā sagatavotajiem kampaņas materiāliem jeb izklaidējoša satura dezinformāciju. Tikmēr “Google” platformā kopējā auditorija pārsniedza 539 417 unikālos lietotājus, no kuriem vairāk nekā 44 000 klikšķināja uz tendenciozajiem virsrakstiem.
Kampaņas nelielais budžets – 10 000 eiro +PVN – investēts stratēģiski, ar katru ieguldīto 1 eiro sasniedzot 350 cilvēku lielu auditoriju.
“Iepriekš veiktā Latvijas sabiedrības medijpratības pētījumā secinājām, ka būtiski – par 23% salīdzinot ar 2017. gadu - pieaugusi iedzīvotāju interese par medijpratību, taču joprojām augsts tās īpatsvars nepietiekami kritiski izšķir patiesu informāciju tradicionālajos medijos no tendencioziem un nepatiesiem vēstījumiem sociālajos medijos vai dezinformācijas lapās. Palīdzēt apgūt spējas kritiski izvērtēt ziņas un spēt analizēt informāciju, kā arī to vēstošos avotus ir mūsu prioritāte, tāpēc medijpratības kampaņas galvenais mērķis bija sabiedrības zināšanu pārbaude vienlaikus ar atgādinājumu par medijpratības pamatsoļiem,” uzsver KM valsts sekretāres vietniece Selga Laizāne.
“Dezinformācija kļūst arvien viltīgāka, uz to uzķeras sievietes, vīrieši, inteliģenti un sabiedrībā zināmi cilvēki. Šajā reizē vienīgais veids, kā atpazīt nekritisku informācijas patērētāju, bija tieši dezinformācija. Principā mērķauditorija atlasīja pati sevi, uzklikšķinot vai ilgāku laiku skatoties uz kampaņas materiālu. Rezultāti, protams, parāda, ka mēs kritiski nespējam atlasīt uzticamus informācijas kanālus, lai dezinformācija, digitālo tehnoloģiju un sociālo mediju radītās pārmaiņas neietekmētu piekļuvi kvalitatīvām ziņām,” stāsta reklāmas aģentūras “McCann Rīga” vadošā direktore Ieva Danieljana.
Visiem cilvēkiem, kuri noticēja virsrakstam un ziņas nozīmībai, atvērās vietne vizulitis.lv, lai pavēstītu, ka viņi uzspieduši uz dezinformējošas ziņas. Informācija šajā kampaņas mājaslapā ar saukli – “Zini, kā neuzķerties!” interneta lietotājam lika noprast faktu, ka citā situācijā atvērtos dezinformācijas ziņu lapa. Taču šoreiz personai tika piedāvāta iespēja izlasīt 5 medijpratības soļus, lai nākamreiz kritiskāk izvērtētu tiešsaistē pieejamo informāciju.
Saskaņā ar kampaņas rezultātiem dezinformāciju patērēja aptuveni 56% vīriešu, bet sieviešu auditorija veido nedaudz mazāku daļu jeb 43%. Vienlaikus dati liecina, ka lielākais vīriešu īpatsvars fiksēts vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem, kas līdz ar vecuma rādītājiem pakāpeniski samazinās. Savukārt sieviešu auditorijā novērojama nevienmērīga tendence, jo augsts dezinformācijas patēriņš saglabājas vecumā no 25 līdz 64 gadiem, nedaudz samazinoties vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem.
KM atgādina, ka kritiskas informācijas analīzei nepieciešams ievērot mājaslapā vizulitis.lv aprakstītos 5 medijpratības soļus:
- Pārliecinies, kāds ir ziņas vēstījums! Pievērs uzmanību, vai ziņas vēstījums ir sensacionāls, emocionāls, tiek lietoti dažādi pārspīlējumi.
- Pārliecinies par ziņas avotu! Kas šo ziņu ir publicējis – par jomu atbildīgā iestāde, uzticams medijs vai arī ziņa tiek nodota kā baumas.
- Izpēti ziņas saturu! Vai ziņas saturs sakrīt ar citos uzticamos medijos publicēto? Kādi foto un videomateriāli izmantoti? Vai ir atsauces uz informācijas avotiem? Vai ziņas satura izkārtojums, teikumu konstrukcija, pieturzīmju lietojums nerada šaubas?
- Veido savu uzticamo avotu sarakstu! Par uzticamiem avotiem var uzskatīt atbildīgās valsts iestādes un medijus, kas sevi pierādījuši kā objektīvus informācijas līdzekļus.
- Neklusē, ja atpazīsti dezinformāciju! Uzrunā savus draugus, ģimeni, paziņas un līdzcilvēkus, ja viņi dalās ar nepatiesu informāciju! Par dezinformāciju, kas rupji pārkāpj sabiedrisko mieru un kārtību, raksti Valsts policijai, e-pasts: vpdd@vp.gov.lv.
Papildu informācijai:
Lita Kokale,
Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
67330343, 26469946
Lita.Kokale@km.gov.lv