Otrdien, 28.septembrī, Ministru kabinets apstiprināja Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānu 2021.–2023. gadam, kā arī noteica Iekšlietu ministriju par atbildīgo šī plāna īstenošanā.
“Cilvēktirdzniecība ir īpaši nežēlīgs noziegums, kas balstās neaizsargātu cilvēku maldināšanā un izmantošanā. Mēdz teikt, ka cilvēku tirdzniecība ir neredzams noziegums, paslēpts no sabiedrības acīm un tieši tādēļ tik grūti atklājams un izmeklējams. Ne velti nozīmīga tās novēršanas plāna sastāvdaļa ir izmeklētāju, prokuroru un inspektoru profesionālā pilnveide, kā arī iesaistīto pušu cieša sadarbība, lai uzlabotu spēju gan atklāt šos noziegumus, gan aktīvāk darboties prevencijas jomā,” atzīmēja iekšlietu ministre Marija Golubeva.
Plāns un tajā iekļautie pasākumi ir paredzēti, lai efektīvi vērstos pret cilvēku tirdzniecību, kas ir mūsdienu verdzības veids. Pielietojot vardarbību vai draudus, vai aizvešanu ar viltu, upuri tiek pārdoti seksuālajai izmantošanai vai citam piespiedu darbam. Šo noziegumu skaits strauji pieaug gan globālā mērogā, gan atsevišķu valstu robežās, arī Latvijā, kur 2020. gadā konstatēti 48 upuri un cietušie (2019.gadā 39 upuri/cietušie; 2018.gadā 26 upuri/cietušie). Līdz ar to ļoti būtiski ir spēt reaģēt uz cilvēku tirdzniecības noziegumu radītajiem izaicinājumiem šodien un tuvākajā nākotnē.
Latvijā visbiežāk sastopamās cilvēku tirdzniecības formas ir seksuālā ekspluatācija, piespiedu laulības un darbaspēka ekspluatācija, kas pēdējos gados piedzīvojusi strauju kāpumu. Arī pēdējais vērienīgākais iespējamais cilvēku tirdzniecības gadījums konstatēts saistībā ar atkarīgu cilvēku kopienas centra iemītnieku darba ekspluatāciju lauksaimniecībā un mežistrādē.
Plānā kopumā iekļauts 31 pasākums, iedalīts četros rīcības virzienos:
- prevencija - ietver informēšanas un izpratnes veicināšanas pasākumus dažādām iedzīvotāju grupām un speciālistiem, kuri strādā ar cilvēku tirdzniecības jautājumiem;
- aizsardzība – vērsta uz pieejama un atbilstoša pakalpojuma nodrošināšanu cilvēku tirdzniecības upuriem;
- vainīgo saukšana pie atbildības – ietver pasākumus, kas veicina cilvēku tirdzniecības gadījumu atklāšanu, apsūdzību celšanu un tiesu prakses izpēti, lai veicinātu vainīgo saukšanu pie atbildības;
- sadarbība – paredz pasākumus, lai veicinātu informācijas apmaiņu starp iesaistītajām organizācijām, kā arī, lai apzinātu un risinātu nacionāla mēroga problēmjautājumus cilvēku tirdzniecības jomā.
Plānā vairāku iekļauto pasākumu īstenošana ļaus izpildīt arī vairākas starptautiskas un Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja izteiktās rekomendācijas, tai skaitā:
- tiks īstenots intensīvāks darbs ar riska grupām;
- tiks nodrošinātas intensīvākas apmācības izmeklētājiem, prokuroriem un darba inspektoriem;
- tiks pilnveidots un normatīvajā regulējumā nostiprināts nacionālais koordinācijas mehānisms;
- tiks lemts par nacionāla neatkarīgā ziņotāja izveidi Latvijā.
Minēto pasākumu veiksmīga īstenošana iespējama ar aktīvu visu iesaistīto pušu līdzdalību, atbalstu un vēlmi iesaistīties. Jārēķinās, ka nākotnē cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumi var parādīties arī jomās, kurās tradicionāli šie jautājumi netiek skarti, piemēram, aicinājumos iepirkuma prasības izstrādāt tā, lai novērstu cilvēku tirdzniecības riskus gan izpildē, gan piegāžu ķēdēs.