Ministru kabinets šodien, 2022. gada 16. augustā, atbalstīja iekšlietu ministra Kristapa Eklona rosinātos Grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, lai Latvijas iedzīvotāji, kuriem personu apliecinošu dokumentu derīguma termiņš ir beidzies no 2020. gada 1. marta, varētu īstenot savas pamattiesības, piemēram, saņemt pakalpojumus veselības, labklājības, sociālajā, izglītības, tiesību aizsardzības jomā, kā arī piedalīties Saeimas vēlēšanās. Iedzīvotāji šādu dokumentu varēs izmantot līdz 2023. gada 30. aprīlim.
“Ņemot vērā, ka līdz 2022. gada 1. oktobrim derīguma termiņš būs beidzies 26 661 personu apliecinošam dokumentam, kura vietā šobrīd vēl nav saņemts jauns, kā arī ir būtiski palielinājies pieprasījums pēc personu apliecinošiem dokumentiem, esmu virzījis grozījumus normatīvajos aktos, lai iedzīvotājiem nodrošinātu viņu pamattiesības,” norāda K.Eklons.
Gadījumos, ja Latvijas Republikā izsniegtam Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai bezvalstnieka personu apliecinošam dokumentam – pasei vai personas apliecībai jeb eID kartei – beidzies derīguma termiņš, sākot ar 2020. gada 1. martu, to varēs izmantot personas identificēšanai līdz 2023. gada 30. aprīlim, ja tas nav kļuvis nederīgs citu iemeslu dēļ, piemēram, ticis sabojāts vai mainījusies dokumentā ierakstītā informācija. Šāda dokumenta izmantošana būs iespējama tikai klātienē, to nevarēs izmantot identitātes apliecināšanai elektroniskajā vidē.
Personām, kurām pases un eID kartes derīguma termiņš beidzies no 2020. gada 1. marta, netiks piemērots sods.
Pase vai eID karte, kurai termiņš beidzies no 2020. gada 1. marta, būs uzskatāms par derīgu vēlētāja personu apliecinošu dokumentu arī Saeimas vēlēšanās, kas notiks 2022. gada 1. oktobrī. Šogad vēlēšanās tiks veikta elektroniskā vēlētāju uzskaite, kas ļaus pārliecināties, vai persona jau nav piedalījusies vēlēšanās citā iecirknī.
Ņemot vērā, ka 2020. gada martā vīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī tika ieviesta ārkārtējā situācija, nosakot dažādus piesardzības pasākumus un ierobežojumus, samazinājās Pilsonības migrācijas lietu pārvaldes izsniegto dokumentu skaits, jo klienti tika pieņemti tikai pēc iepriekšēja pieraksta, iedzīvotāji, ievērojot nepulcēšanās un distancēšanās nosacījumus, mazāk apmeklēja pārvaldes nodaļas, kā arī samazinājās ceļošanas iespējas.
