Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematiskās komitejas sēde

Otrdien, 27. augustā, Ministru kabinetā notika Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematiskās komitejas sēde. Komiteja skatīja Iekšlietu ministrijas piedāvāto konceptuālo ziņojumu par valsts materiālo rezervju pārvaldības pilnveidi, kā arī komitejas locekļi diskutēja par attīstību valsts patvertņu jautājuma sakārtošanā. Sēdes laikā tika panāktas konceptuālas vienošanās gan par Valsts materiālo rezervju sistēmas pilnveidi, gan patvertņu tālāko attīstību kopumā. Sēdi vadīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Pēc sēdes R. Kozlovskis uzsvēra, ka beidzot ir izdevies panākt konceptuālu vienošanos par virzīšanos uz priekšu divos jautājumos – par Valsts materiālo rezervju (VMR) sistēmas pilnveidi un patvertņu tālāko attīstību kopumā. Šodienas komitejas sēdes laikā tika izskatīti un atrasts risinājums ministriju iebildumiem.

Komiteja konceptuāli atbalstīja Iekšlietu ministrijas priekšlikumu, kas piedāvā nodot VMR pārvaldību vienai institūcijai, kas nodrošinātu materiālo resursu plānošanas, iegādes, pilna dzīvescikla un loģistikas procesu vadību. Taču vispirms nepieciešams sagatavot tiesību aktu projektus un finanšu aprēķinus.

Izvērtējot VMR sistēmu, par pamatu tika ņemts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta īstenotais pētījums, kurā tika izvērtēts piecu valstu – Somijas, Igaunijas, Polijas, Vācijas un Dānijas VMR pārvaldība. 

Lai risinātu patvertņu jautājumu, sēdē tika diskutēts arī par grozījumiem Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā. Likumprojekts paredz definēt patvertnes jēdzienu, kā arī patvertņu iedalījumu trīs kategorijās.

Tāpat komiteja diskutēja par iespējamiem risinājumiem, kā pie šī brīža finansiālas situācijas motivēt pašvaldības, uzņēmumus un privātpersonas ierīkot patvertnes vai vietas, kur var patverties, militāra apdraudējuma gadījumā. Kā iespējams finanšu risinājums tika piedāvāts izmantot ES fondu līdzekļus.

Komitejas galvenais uzdevums ir nodrošināt sistemātisku un plānotu darbu civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jomā, kā arī koordinēt un risināt dažādus starpnozaru jautājumus, kas saistīti ar civilo aizsardzību un katastrofu pārvaldīšanas sistēmu.