12. decembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus*, kuri pilnveido tiesisko regulējumu, paplašinot dienestā esošajām un no dienesta atvaļinātajām amatpersonām iespējas saņemt apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.
Arī Saeimas pieņemtajā nākamā gada budžetā iekšējā drošība ir viena no valsts prioritātēm, paredzot arī valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības paaugstināšanu iekšlietu nozares iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm 2,6 milj. eiro apmērā ik gadu.
Noteikumi paredz no 2024. gada 1. janvāra palielināt šobrīd noteiktos veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu kompensācijas limitus amatpersonām, nosakot, ka maksas veselības aprūpes pakalpojumus, kuri netiek apmaksāti no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, amatpersonām kompensē ne vairāk kā 500 eiro apmērā gadā, zobārstniecības un zobu higiēnas pakalpojumu izdevumus - ne vairāk kā 400 eiro apmērā gadā un medikamentu iegādes izdevumus - ne vairāk kā 100 eiro apmērā gadā.
Tāpat plānots kompensēt arī aptiekā izgatavojamo zāļu iegādi, ja to izmantošanu ārstniecības persona ir rekomendējusi ārstēšanās procesā, kā arī kustību un balsta sistēmas manuālās terapijas un osteopāta pakalpojumu izdevumus. Lai nodrošinātu viennozīmīgu tiesību normu piemērošanu, noteikumu Nr.569 11.punktā noteikto neapmaksājamo un nekompensējamo pakalpojumu saraksts ir papildināms arī ar estētiskās zobārstniecības pakalpojumiem.
Šobrīd ir spēkā 2016.gadā noteiktie kompensējamo izdevumu limiti, taču kopš 2016.gada būtiski ir palielinājušās veselības aprūpes pakalpojumu cenas, kas turpina strauji paaugstināties inflācijas ietekmē. Līdz ar to šobrīd noteiktais amatpersonām kompensējamais veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu apmērs neveicina amatpersonām veselības aprūpes pieejamību, veselības saglabāšanu un uzturēšanu.
Sociālās garantijas, tajā skaitā iespēja saņemt apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus (arī pēc atvaļināšanas no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, ja tā iemesls ir ievainojums vai sakropļojums, kas gūts ar dienesta pienākumu pildīšanu saistītā nelaimes gadījumā), ir daļa no amatpersonu atlīdzības sistēmas un ir uzskatāma par būtisku motivējošo faktoru. Tāpat sociālo garantiju nodrošināšana motivē uzsākt un turpināt dienestu, tādējādi sekmējot valsts iekšējās drošības stiprināšanu. Tāpēc amatpersonu veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas pasākumiem ir nozīmīga loma profesionālu, motivētu, uz attīstību orientētu, amatpersonu piesaistē iekšlietu dienestos.
Vienlaikus apmaksātas veselības aprūpes pieejamība cieši saistīta ar ietekmi uz amatpersonu veselības stāvokli un vērsta uz mērķi veicināt un saglabāt amatpersonu veselību, spēju pildīt dienesta pienākumus, kā arī paātrināt un veicināt amatpersonu atveseļošanos slimību vai traumu gadījumā.
* “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 569 "Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus"" un "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 93 "Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kura atvaļināta no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus".