31. janvārī Ministru kabinets (MK) atbalstīja iesniegt izskatīšanai Saeimā Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”. Likumprojekta grozījumi izstrādāti, lai atslogotu Valsts policijas darbu, ļaujot resursus novirzīt būtiskāku sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanas funkciju izpildei, gadījumos, kad pieteiktais publiskais pasākums var tikt īstenots iedzīvotājiem drošā veidā, neiesaistot papildu Valsts policijas resursus.
Likumprojekts paredz turpmāk tiesības ne tikai Valsts policijai, bet arī pārējiem Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteiktajiem kārtības uzturētājiem publiska pasākuma laikā regulēt ceļu satiksmi. Personām, kuras regulē satiksmi, ir jābūt tērptām jebkurā diennakts laikā labi saredzamā apģērbā ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem.
Likumprojekts paredz arī pienākumu publiska pasākuma organizatoram norādīt iesniegumā par publiska pasākuma rīkošanu ziņas par plānotajiem ceļu satiksmes ierobežojumiem un to nodrošināšanai nepieciešamajiem resursiem.
Latvijā ik gadu tiek organizēti dažādi publiskie pasākumi, kuru laikā par sabiedriskās kārtības, drošības un ugunsdrošības prasību ievērošanu gādā kārtības uzturētāji. Atbilstoši likumā noteiktajam, kārtības uzturētāji ir Valsts policija vai pašvaldības policija, kā arī juridiskā persona, kurai izsniegta licence apsardzes darbības veikšanai un ar kuru pasākuma organizators ir noslēdzis līgumu par sabiedriskās kārtības un drošības, kā arī ugunsdrošības prasību izpildi pasākuma laikā, vai pasākuma organizatora norīkotas personas, kas publiska pasākuma laikā gādā par sabiedriskās kārtības, drošības un ugunsdrošības prasību ievērošanu.
Šobrīd, ja publiska pasākuma norises laikā nepieciešams nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību, regulējot ceļu satiksmi, vienmēr tiek piesaistīti policijas darbinieki, jo citiem likumā noteiktajiem kārtības uzturētājiem normatīvajos aktos nav noteiktas šādas pilnvaras. Vienlaikus jāatzīmē, ka visu šo publisko pasākumu sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai tiek iesaistīts būtisks Valsts policijas resurss, kas pārsvarā nodarbojas ar transporta vai gājēju kustības ierobežošanu vai pārtraukšanu ielās un uz ceļiem. Šo darbību nodrošināšanai ir jāiesaista liels policijas resurss arī izvietojot stacionāros posteņus, kā arī nosakot atsevišķus īstermiņa uzdevumus, kaut faktiski mazāka mēroga pasākumos ar minēto pienākumu varētu nodarboties personas, kurām nav Valsts policijas amatpersonas zināšanas un pieredze, tādējādi atslogojot Valsts policijas darbu un ļaujot amatpersonām savus resursus novirzīt būtiskāku uzdevumu īstenošanai jomās, kur tas visvairāk nepieciešams.
Būtiski uzsvērt, ka katrs publiskā pasākuma pieteikums, kā līdz šim, tiks rūpīgi pārskatīts, un pirms saskaņošanas, pieņemts lēmums vai konkrētajā pasākumā nepieciešama Valsts policijas amatpersonu dalība sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, vai to varēs īstenot pieteikumos norādītie citi kārtības uzturētāji. Jāatzīmē, ka organizatora piesaistītajiem kārtības uzturētājiem nebūs jāpieņem sarežģīti lēmumi vai jārisina nestandarta situācijas, kas saistītas ar ceļu satiksmes drošību pasākuma norises vietā vai tai piegulošajā teritorijā, bet tikai atbilstoši saņemtajai instruktāžai jāizpilda pasākuma organizatora norādījumus.
Vienlaikus jāpiemin, ka šāda iniciatīva saskan arī ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta “Iekšlietu nozares iestāžu darbības efektivitātes paaugstināšana Latvijā” 1. posma rekomendācijām, kuru ietvaros notiek Valsts policijas funkciju un struktūras izvērtēšana, lai noteiktu nepieciešamās pārmaiņas Valsts policijā. Ziņojumā arīdzan sniegta rekomendācija Valsts policijas veiktās funkcijas, tostarp, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā publiskos pasākumos, kas vērsti uz peļņas gūšanu, šo funkciju nodot privātam komersantam.
Likumprojekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas Saeimā.