Otrdien, 9. jūlijā, Ministru kabinets (MK) pieņēma grozījumus noteikumos Nr. 582 "Noteikumi par pašvaldību sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijām". Grozījumi paredz, ka turpmāk pašvaldību civilās aizsardzības komisijām reizi gadā būs jāiesniedz informācija pašvaldības domei par civilās aizsardzības plāna izpildi un priekšlikumi par nepieciešamajiem grozījumiem tajā, jāorganizē skaidrojoši pasākumi sabiedrībai par iespējamiem katastrofu riskiem un apdraudējumiem, kā arī jākoordinē pašvaldības institūciju, biedrību un privātpersonu iesaiste civilās aizsardzības plāna izpildē. Vienlaikus valstī izsludinātā tiesiskā režīma laikā (ārkārtējā situācijā vai izņēmuma stāvokļa laikā), komisija būs lemttiesīga, ja tajā piedalās tikai komisijas priekšsēdētājs un vismaz divi komisijas locekļi.
Pašvaldību civilās aizsardzības komisijas darbības mērķis ir koordinēt pasākumus katastrofas un katastrofas draudu gadījumā, kā arī veicināt civilās aizsardzības, katastrofas pārvaldīšanas vai katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanas jautājumu risināšanu.
No 2020. gada līdz 2021. gadam Valsts kontrole veica revīziju Iekšlietu ministrijā un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā par valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošanu un gatavību. Revīzijas laikā tika secināts, ka nav noteikts pašvaldības civilās aizsardzības plāna izpildes uzraudzības termiņš un tas, cik bieži būtu jāpārskata pašvaldības civilās aizsardzības plāns un tajā noteikto uzdevumu izpilde. Tāpat nepieciešams izvērtēt normatīvo regulējumu par riska novērtējumu procesā veicamajiem pasākumiem, pēc vajadzības rosinot attiecīgo normatīvo aktu grozījumus.
Lai nodrošinātu pašvaldības civilās aizsardzības plāna izpildes uzraudzību, nolemts papildināt noteikumos komisijas uzdevumus ar jaunu punktu - reizi gadā izvērtēt un iesniegt pašvaldības domei informāciju par pašvaldības civilās aizsardzības plāna izpildi, kā arī priekšlikumus par tajā nepieciešamajiem grozījumiem. Tādā veidā tiks nodrošināta regulāra pašvaldību civilās aizsardzības plānu izpildes uzraudzības kontrole un paredzēto pasākumu īstenošanas izvērtēšana.
Tāpat, lai nodrošinātu sabiedrības informēšanu par riska novērtējumu attiecībā uz pašvaldības sadarbības teritorijai piekritīgajiem apdraudējumiem, kas attiecas uz kritisko komunālo pakalpojumu nodrošināšanu, dabas un cilvēku izraisītajam katastrofām, un iedzīvotāju rīcību apdraudējuma gadījumā, nolemts papildināt noteikumos komisijas uzdevumus ar jaunu punktu - organizēt pasākumus, lai iepazīstinātu sabiedrību ar riska novērtējumu attiecībā uz pašvaldību sadarbības teritorijai piekritīgajiem apdraudējumiem. Tas veicinātu sabiedrības izpratni par pašvaldības rīcību apdraudējumu gadījumos un iedzīvotāju rīcību apdraudējuma gadījumā, kā arī sabiedrības ieinteresētību iesaistīties pašvaldības civilās aizsardzības plāna uzdevumu īstenošanā.
Nolemts papildināt arī komisijas tiesības koordinēt valsts un pašvaldību institūciju, biedrību, kā arī citu privātpersonu iesaisti pašvaldības civilās aizsardzības plāna uzdevumu izpildē un preventīvajos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos, lai nodrošinātu valsts un pašvaldību institūciju, biedrību, kā arī citu privātpersonu savstarpējo koordināciju ar pašvaldību iestādēm katastrofas pārvaldīšanas pasākumos.
Lai nodrošinātu civilās aizsardzības komisiju darba organizāciju kara un militāra iebrukuma gadījumā un situācijās, kad lielākā daļa pašvaldības komisijas locekļu nevar ierasties uz komisijas sēdi, noteikumi papildināti ar jaunu punktu - ja valstī izsludināts izņēmuma stāvoklis vai pasludināts karš, komisija ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās tikai komisijas priekšsēdētājs un vismaz divi komisijas locekļi.
Noteikumi izstrādāti, lai izpildītu Valsts kontroles revīzijas "Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība" ieteikumu attiecībā uz pašvaldības civilās aizsardzības plāna izpildes uzraudzību papildinot komisijas uzdevumus, kā arī paplašinot komisijas tiesības un darba organizāciju.
Sagatavoja:
Iekšlietu ministrijas
Komunikācijas nodaļa