11. janvārī Ministru kabinets (MK) pieņēma zināšanai Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu pilotprojekta rezultātiem un tālāko rīcību brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstībai”. Informatīvajā ziņojumā noteiktas turpmākās darbības, lai attīstītu brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu atbalsta mehānismu.
Informatīvajā ziņojumā paredzēts, ka vispirms nepieciešams izstrādāt jaunu profesijas standartu, nosakot apmācības prasības, kā arī jāveic izmaiņas tiesību aktos, iekļaujot brīvprātīgo ugunsdzēsēju definīciju, pienākumus un tiesības, kvalifikāciju, ja nepieciešams, fiziskās sagatavotības vai medicīniskās atbilstības prasības, apdrošināšanas nosacījumus, citas sociālās garantijas, kā arī kompensācijas apjomu par veiktajiem pienākumiem. Jauno profesijas standartu paredzēts apstiprināt jau šī gada laikā.
Ne mazāk būtisks jautājums ir par brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju atrašanās vietām, kuras nepieciešams noteikt, balstoties uz risku novērtēšanas rezultātiem, nevis tikai uz prognozēto ierašanās laiku.
VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis uzsver, ka “VUGD resursu izsūtīšanas sarakstos ir 64 dažādas brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas un pašvaldību ugunsdzēsības formējumi ar atšķirīgu nodrošinājumu un iespējām. Lai minētās ugunsdzēsēju komandas veidotos par papildu atbalstu sabiedrības drošībai, jāparedz to apmācība gan ugunsdzēsības, gan ugunsdrošības prevencijas jomā, kā arī jārisina jautājumi par kompensācijas apjomu par veiktajiem pienākumiem. Jau šobrīd VUGD sadarbojas ar brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem, kas piedalās ugunsgrēku dzēšanas darbos (izņemot elpošanai nepiemērotu vidi), tomēr vislielākās attīstības iespējas ir prevencijas jomā, jo sabiedrības izglītošana var novērst traģiskas ugunsnelaimes.”
Kopš 2018. gada decembra Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) īstenoja pilotprojektu, kura mērķis bija izvērtēt brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstības iespējas. Pilotprojektā iesaistīja piecas brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju vai pašvaldību ugunsdzēsības dienestu komandas: Jaunpils novada brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība (BUB), Inčukalna brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, Latgales reģiona Ugunsdzēsēju un glābēju biedrības Kaunatas struktūrvienība, Pāvilostas pašvaldības ugunsdzēsības formējums, Vecpiebalga novada Taurenes pagasta pašvaldības ugunsdzēsības formējums.
Pilotprojekta īstenošanu pabeidza tikai Jaunpils novada BUB un Inčukalna BUB, kuriem projekta ietvaros tika nodrošināta apmācība ugunsdzēsībā un ugunsdrošības prevencijā, kā arī kompensētas izmaksas, kuras bija radušās projekta īstenošanas laikā, tai skaitā - personu apdrošināšanas izmaksas, gatavības uzturēšanas izmaksas, kompensācija par tehnikas izmantošanu, kā arī kompensācija par dalību notikumos un par dalību ugunsdrošības un civilās aizsardzības prevencijas pasākumos. Pilotprojekta finansējums 8388,24 euro apmērā tika nodrošināts Iekšlietu ministrijas budžeta ietvaros.
Informatīvajā ziņojumā ietvertie risinājumi balstīti gan uz pilotprojekta īstenošanas rezultātā izdarītiem secinājumiem, gan uz informācijas kopumu, kas iegūts no Nīderlandes izpētes projekta, kurā VUGD piedalījās kopā ar vēl 14 Eiropas valstu kolēģiem par brīvprātīgo ugunsdzēsēju pieņemšanu darbā un to noturēšanu Eiropas ugunsdzēsības dienestos (Recruitment and retention of volunteers in European Fire Services, Brandweeracademie, 2019).
