Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk – Pārvalde) ir noslēgusi aptauju par Latvijas nepilsoņu, bezvalstnieku un Latvijā dzīvojošo ārzemnieku attieksmi pret Latvijas pilsonības iegūšanu. Aptaujas mērķis bija noskaidrot latviešu valodas zināšanu līmeni un vēlmi iegūt Latvijas pilsonību. Šī gada Latvijas nepilsoņu vidū aptaujā iegūtie rezultāti salīdzināti ar 2019. gadā iegūtajiem rezultātiem. Aptaujas rezultāti parāda, ka Latvijas nepilsoņu zināšanas attiecībā uz latviešu valodas prasmi nav būtiski mainījušās, arī tendence vēlmē iegūt pilsonību nav mainījusies.
Līdz ar latviešu valodas lietošanas paradumu maiņu Latvijas nepilsoņu starpā ir palielinājies latviešu valodas pielietojums sabiedrībā. Iespējams, tas ir saistīts ar globālo digitalizāciju un dažādu resursu pieejamības palielināšanos.
Līdz šim veikto aptauju dati liecina, ka latviešu valodas pielietojums sadzīvē palielinājies līdz 30%. Šī gada aptauja rāda pozitīvu tendenci, ka latviešu valodas nezinātāju skaits ir samazinājies līdz 1% salīdzinājumā ar 2019. gadu, kad tas bija – 6%.
Nozīmīgi mainījušies arī latviešu valodas ikdienas lietošanas paradumi. Kopš iepriekš veiktās aptaujas 2019. gadā, valodas lietojums valsts iestādēs un darbā / skolā ir palielinājies līdz 24%. Nav mainījies arī to respondentu skaits, kuri latviešu valodu ikdienā nelieto – 12%, bet samazinājies to respondentu skaits, kuri latviešu valodu lieto mājās – no 9% 2019. gadā uz 2% 2021. gadā.
Aptauja liecina, ka labākas latviešu valodas zināšanas ir ekonomiski aktīviem cilvēkiem vecuma grupā no 19 līdz 50 gadiem. Savukārt sliktākas latviešu valodas zināšanas ir vecākām personām, galvenokārt, pensionāriem. Tādā veidā rodas izteikta atšķirība starp dažādām vecuma grupām – jo jaunāki respondenti, jo labākas ir viņu valodas zināšanas un otrādi.
Šī gada aptaujāto Latvijas nepilsoņu, bezvalstnieku un Latvijā dzīvojošo ārzemnieku vidū vēlme iegūt Latvijas pilsonību ir tāda pati kā iepriekšējos gados aptaujāto Latvijas nepilsoņu vidū. Lielākoties tas ir saistīts ar uzskatu, ka Latvijas pilsonība pienākas automātiski (28%), kā arī māc šaubas par pārbaudījumu nokārtošanas spējām (20%). Tāpēc Pārvaldes izstrādātais risinājums varētu radīt lielāku pārliecību par pārbaužu nokārtošanas iespējām. Bezmaksas pieejamais e-rīks ir ērts, vienkāršs, viegli pieejams, izstrādāts, lai pārliecinātos par latviešu valodas prasmi, Latvijas himnas, vēstures, kultūras, un Satversmes pamatnoteikumu zināšanām Latvijas pilsonības iegūšanai.
“Par cilvēku ieinteresētību naturalizācijas pašpārbaudes e-rīka izmantošanā liecina tas, ka kopš e-rīka palaišanas 2021. gada jūlija vidū to ir apmeklējuši jau tuvu 20 000 reizes. Šim rādītājam visu e-rīka pastāvēšanas laiku ir stabila tendence pieaugt, kas ir īpaši saistīts ar pandēmijas ietekmi uz digitalizācijas procesu un attālinātām zināšanu apguves iespējām, kad epidemioloģiskās situācijas dēļ saskarsme klātienē ir ierobežota, bet virtuālās saziņas nozīme ikdienas uzdevumos pieaug,” dalās ar pieredzi Pārvaldes priekšnieka vietnieks Uldis Apsītis.
Aicinām ikvienu, kurš vēlas iegūt Latvijas pilsonību, apmeklēt īpaši izveidotu e-rīku, kas palīdzēs sagatavoties naturalizācijas pārbaudei: www.pmlp.gov.lv.
Kampaņa “RĪKOJIES, IEGŪSI!” izveidota Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projekta “Naturalizācijas atbalstošo informācijas sistēmu un saistīto procesu pilnveidošana un attīstība” ietvaros ar mērķi izglītot un informēt sabiedrību par Pārvaldes naturalizācijas pašpārbaudes e-rīku, kā arī veicināt mērķauditorijas iesaisti e-rīka izmantošanā un rosināt interesi par iespēju iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes
Personāla vadības un sabiedrisko attiecību departaments
prese@pmlp.gov.lv, 67219185