Grafikā - identificēto upuru skaits un upuru valstiskā piederība.
Otrdien, 28. janvārī, Ministru kabinets (MK) pieņēma zināšanai Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu “Par Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāna 2021. – 2023. gadam izpildi”, kurā atspoguļots panāktais progress, izaicinājumi un turpmākie uzdevumi cilvēku tirdzniecību novēršanas jomā.
Kopā no plānā iekļautā 31 pasākuma ir izpildīti 22 pasākumi, daļēji izpildīti un novērtēti - četri pasākumi, bet kā neizpildīti novērtēti pieci pasākumi. Tādējādi kopumā var secināt, ka plāna izpilde ir bijusi sekmīga. Plāns iedalīts četros galvenajos virzienos – prevencijā, lai palielinātu sabiedrības izpratni un informētību, uzsverot, ka cilvēku tirdzniecība ir sociāla problēma; aizsardzībā, lai uzlabotu cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanu un nodrošināt efektīvu palīdzību un aizsardzību; vainīgo saukšanā pie atbildības, lai pastiprinātu centienus saukt pie kriminālatbildības cilvēku tirdzniecības noziedzīgo nodarījumu pastrādāšanā iesaistītās personas; sadarbībā, lai stiprinātu sadarbību un informācijas apmaiņu ar partneriem Latvijā un ārvalstīs, jo tikai koordinēta un kopīga starpinstitūciju rīcība var palīdzēt novērst cilvēku tirdzniecību.
Būtiskākie sasniegumi cīņā pret cilvēku tirdzniecību:
- Veiksmīgi organizētas informatīvās kampaņas un izglītojošas aktivitātes, iesaistot sabiedrības plašāku loku un specifiskas riska grupas;
- Sagatavoti un izplatīti informatīvie materiāli vairākās valodās, veicinot dažādu sabiedrības grupu informētību par cilvēku tirdzniecības riskiem;
- Tiesībaizsardzības iestādes, sociālie dienesti un NVO aktīvi sadarbojās cietušo identificēšanā un atbalsta sniegšanā;
- Īstenota virkne apmācību dažādiem speciālistiem, tai skaitā tiesībaizsardzības iestādēm, prokuratūrai un tiesnešiem.
- 2021.–2023. gadā identificēti 111 cilvēku tirdzniecības upuri, no kuriem 95 bija Latvijas valstspiederīgie.
Savukārt galvenie izaicinājumi cilvēktirdzniecības novēršanas jomā saistīti ar vienprātības trūkumu par vienota normatīvā regulējuma izstrādi, lai spēcinātu pirmo saskarsmes institūciju sadarbību cilvēku tirdzniecības atpazīšanā un novirzīšanā atbalsta sniegšanai.
Atsevišķos gadījumos nepieciešams pagarināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu cilvēku tirdzniecības upuriem. Pašreizējais 180 dienu pakalpojums dažkārt ir nepietiekams.
Uzsverot turpmākos soļus cilvēku tirdzniecības novēršanā, nākamajā plānošanas periodā ir jākoncentrējas uz Eiropas Padomes, Ekspertu darbības grupas pret cilvēku tirdzniecību GRETA, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un ASV Valsts departamenta izteikto rekomendāciju īstenošanu. Tāpat līdz 2026. gada jūlijam Latvijas normatīvajā regulējumā paredzēts ieviest Eiropas Padomes Direktīvā (ES) 2024/1712 noteiktās prasības.
Līdz ar to nākamie svarīgākie uzdevumi ir:
- Nostiprināt normatīvā regulējumu cilvēku tirdzniecības upura nacionālajam novirzīšanas mehānismam jeb sadarbībai, kā ātri un atbilstoši iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri novirza atbalsta saņemšanai;
- Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ilguma pārskatīšana, vismaz daļai gadījumu to pagarinot;
- Pirmās saskarsmes iestāžu spēju stiprināšana cilvēku tirdzniecības atpazīšanā.
- Grozījumu veikšana Krimināllikumā, paplašinot cilvēku tirdzniecības definīciju, kā arī paredzot sodu par tādu pakalpojumu izmantošanu, ko sniedzis cilvēku tirdzniecības upuris.