Otrdien, 30. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja “Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2024.–2026. gadam” (turpmāk – Plāns).
Plāna izstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas politikas plānošanas atbilstību šajā jomā konstatētajiem riskiem.
Plāns ir izstrādāts, ņemot vērā Nacionālā NILLTPF risku novērtēšanas ziņojuma par 2020. – 2022. gadu (turpmāk – NRA 2023) secinājumus. Atbilstoši NRA 2023 secinājumiem, šobrīd būtiskākos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas draudus rada iekšzemē izdarītie noziedzīgie nodarījumi, t.sk. ēnu ekonomika un ar to saistītie noziedzīgie nodarījumi, proti, noziedzīgi nodarījumi nodokļu jomā, akcīzes preču un narkotisko vielu nelikumīga aprite, tostarp kontrabanda un citi noziedzīgi nodarījumi.
Ar šo plānu tiek īstenota uz risku novērtējumu balstīta pieeja, lai nodrošinātu, ka pasākumi NILLTPF novēršanai vai mazināšanai ir atbilstoši apzinātajiem riskiem.
Plāna mērķis ir stiprināt Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un proliferācijas finansēšanu, kā arī uzraudzīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas režīma prasību īstenošanu un samazināt vispārējos riskus. Tādējādi tiek nodrošināta atbilstība starptautiskajām saistībām un standartiem NILLTPF novēršanas jomā un veicināta nacionālā un starptautiskā drošība, ekonomiskās vides konkurētspēja un uzticība Latvijas jurisdikcijai.
Tāpat plāna izstrāde ir nepieciešama, lai sagatavotos Latvijas dalībai Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas (MONEYVAL) 6. novērtēšanas kārtai. 6. kārtas novērtējums, kuru MONEYVAL veiks 2024.-2025. gadā, ļaus starptautiski apliecināt Latvijas NILLTPF novēršanas sistēmas efektivitāti.
Papildus jāuzsver, ka Krievijas karš Ukrainā un ar to saistītās ES sankcijas ir būtiski palielinājušas slodzi Latvijas institūcijām, kas ir atbildīgas par sankciju izpildi, pārkāpumu atklāšanu un personu saukšanu pie atbildības. Šādos apstākļos Latvijas NILLTPF novēršanas un apkarošanas politikas efektivitāte ir cieši saistīta ar nacionālo un ES drošību.
Plāns izstrādāts atbilstoši Nacionālajai finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģijai, kas iever:
- Nacionālās un ES drošības stiprināšanu, nodrošinot starptautisko un nacionālo sankciju efektīvu izpildi;
- Noziedzīgi iegūtu līdzekļu identificēšanu un atgūšanu. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu identificēšana un to konfiscēšana vai atgriešana cietušajiem ir viens no nozīmīgākajiem mērķiem ne tikai cīņā ar noziedzību, bet arī lai nodrošinātu tiesiskumu, konkurētspējīgu tirgu un uzņēmējdarbību.
- NILLTPF novēršanas sistēmas stiprināšanu caur digitālo transformāciju;
- Latvijas starptautiskās reputācijas nostiprināšanu kā valstij, kas nepieļauj tās finanšu sistēmas izmantošanu NILLTPF atbilstoši starptautiskajiem standartiem un ES normatīvajiem aktiem.
- NILLTPF novēršanas prasību samērīguma nodrošināšanu konkurētspējas veicināšanai, t.sk. iekļaujošas finanšu sistēmas nostiprināšanu, kas veicina godīgu konkurenci un stiprina publiskā un privātā sektora partnerību NILLTPF novēršanā.
Plānā ir iekļauti jauni pasākumi, kā piemēram, nodrošināt Starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības lūgumu informācijas sistēmas aizvietošanu ar jaunu koplietojumu platformu; mazināt anonimitātes un krāpniecības riskus finanšu un nefinanšu iestāžu klientu neklātienes identifikācijas procesā; kāpināt Valsts policijas tehnoloģisko nodrošinājumu efektīvai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanai, tostarp datu analītikai; stiprināt Valsts ieņēmumu dienesta materiāltehnisko nodrošinājumu; paaugstināt sabiedrības izpratni par organizētas noziedzības grupu veiktajām krāpšanām digitālajā vidē; izstrādāt priekšlikumus nepieciešamajiem grozījumiem Sankciju likumā, precizējot ziņošanas prasības attiecībā uz starptautisko un nacionālo sankciju apiešanu un pārkāpšanu.
Ministru kabinets ir noteicis Finanšu sektora attīstības padomi par atbildīgo institūciju plānā noteikto uzdevumu izpildes koordinācijai.
Savukārt par plāna rīcības virzieniem atbildīgajām institūcijām uzdots koordinēt un uzraudzīt plānā pasākumu īstenošanu un ne retāk kā reizi pusgadā iesniegt Iekšlietu ministrijā informāciju par pasākumu īstenošanas gaitu atbilstoši plānā norādītajām atbildības jomām.