7. jūnijā Ministru kabinets pieņēma zināšanai Iekšlietu ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu un apstiprināja Latvijas nacionālās pozīcijas par Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē, kas notiks 9.-10. jūnijā Luksemburgā. Latviju pārstāvēs iekšlietu ministrs Kristaps Eklons.
Lai panāktu progresu, Francijas prezidentūra turpmākajā darbā ar migrācijas un patvēruma jautājumiem ir ierosinājusi pakāpenisku pieeju, katrā diskusiju stadijā cenšoties nodrošināt, ka tiek ņemtas vērā visu dalībvalstu nostājas.
Dalībvalstis šo Prezidentūras ierosinājumu konceptuāli atbalstīja, līdz ar to sanāksmes laikā Prezidentūra informēs par sasniegto progresu un turpmākajiem soļiem, tostarp, iespēju izveidot brīvprātīgu pagaidu solidaritātes mehānismu.
Sanāksmē tiks apspriesta arī situācija Šengenas zonā, pamatojoties uz ziņojumu, ko sagatavojusi Eiropas Komisija. Ziņojumā kā galvenās prioritātes 2022.–2023. gadam tiek minētas - stiprināt ES ārējo robežu pārvaldību, nodrošināt, ka iekšējo robežu kontrole tiek atjaunota tikai galējas nepieciešamības gadījumos, kā arī stiprināt iekšējo drošību, veicinot sadarbību starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm.
Ministri arī izvērtēs, kā tiek īstenots Desmit punktu plāns spēcīgākai Eiropas koordinācijai, uzņemot personas, kas bēg no kara Ukrainā. Plāns paredz kopējas ES platformas izveidi kara bēgļu reģistrācijai, dalībvalstu uzņemšanas un izmitināšanas kapacitātes celšanu, pasākumus cilvēktirdzniecības novēršanai un palīdzības sniegšanu tās upuriem, ES līmeņa atbalstu Moldovai, kura saskaras ar īpaši lielām migrācijas plūsmām, kā arī citus jautājumus.
Sanāksmē ministri tiks aicināti vienoties par vispārīgām pieejām diviem tiesību aktiem – Direktīvas par informācijas apmaiņu un Prīmes II Regulas priekšlikumiem.
Direktīvas priekšlikuma vispārējais mērķis ir veicināt efektīvu informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, tādējādi aizsargājot Šengenas zonu un veicinot tās noturību. Savukārt Regulas priekšlikuma mērķis ir uzlabot, racionalizēt un atvieglot konkrētu datu kategoriju (piemēram, DNS, sejas attēlu) apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kā arī ar Eiropolu nolūkā novērst, atklāt un izmeklēt noziedzīgus un teroristiskus nodarījumus.
Padomes darba kārtībā vēl tiks iekļauti jautājumi par līdz šim paveiktajiem un plānotajiem darbiem ar aktuālajiem iekšlietu jomas tiesību aktu projektiem, ES narkotiku apkarošanas stratēģijas un rīcības plāna (2021.–2025. gadam) īstenošanu, kā arī informāciju par aktuālajiem pasākumiem cīņā pret radikalizāciju, u.c.
Latvijas delegācijas sastāvā Padomes sanāksmē piedalīsies arī Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece, pastāvīgā pārstāve Eiropas Savienībā Lelde Līce-Līcīte, iekšlietu nozares (iekšlietu) padomnieks Kaspars Āboliņš un padomniece Asnate Bržezina – Kalniņa.