Ar daudzveidīgām diskusijām, faktu un datu izklāstu, kā arī emocionāliem pieredžu stāstiem aizvadītajā nedēļā norisinājās starptautiskā konference par trauksmes celšanu –“Trauksmes celšana: nākamais līmenis”.
Konferenci atklāja tās organizatori ar vienojošu nostāju lauzt potenciālo trauksmes cēlēju rīcības paradigmu – redzam un dzirdam, bet klusējam. Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska, Valsts administrācijas skolas direktores Agitas Kalviņas un “Sabiedrības par atklātību – Delna” direktores Ineses Tauriņas uzrunās izskanēja aicinājums kopīgi veidot jaunu pieeju un attieksmi, atceroties, ka nozīme ir gan trauksmes cēlējiem, gan to sargiem, lai nodrošinātu, ka cilvēks zina, ko darīt, un uzdrošinās ziņot.
Konferences pirmās dienas fokusā bija dažādu valstu pieredzes salīdzināšana. Dalībnieki analizēja Francijas, Nīderlandes un Lietuvas trauksmes celšanas sistēmas modeļus. Visatšķirīgākā ir Lietuvas sistēma, kuras centrā ir prokuratūra, kur iesniedz visus ziņojumus, turklāt Lietuva ir arī viena no retajām valstīm pasaulē, kur paredzēta kompensācija par trauksmes celšanu. Savukārt Nīderlandes “Trauksmes cēlēju mājas” vadītājs modeļa veiksmi skaidroja ar konsultāciju, izmeklēšanas un novēršanas funkciju apvienošanu vienā neatkarīgā iestādē un tās iespēju piemērot sodu.
Latvijas trauksmes cēlēju sistēmai vislīdzīgākais ir Francijas modelis, kur atbalsts trauksmes cēlējiem ir viena no Tiesībsarga funkcijām,, turklāt gan Latvijas, gan Francijas sistēmas ir tapušas vienā laikā un tās ir savstarpēji salīdzināmas. Arī izaicinājumi ir līdzīgi – kā mazināt fragmentāciju, kā izsekot, vai ziņojumi sasniedz mērķi un novērš sabiedrības interešu aizskārumu?
Konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas pārstāve, uzsverot regulējumu atšķirības Eiropas Savienībā, kas līdz šim uzskatītas par vienu no būtiskākajiem iemesliem trauksmes cēlēju zemajai aktivitātei. Eiropas Savienības Trauksmes cēlēju direktīvas pārņemšana atvieglos trauksmes celšanu un veicinās vienotu pieeju trauksmes cēlēju aizsardzībai visās ES dalībvalstīs.
Diena turpinājās ar atbildīgo institūciju diskusiju par to, kāda veida ziņojumi ir saņemti kopš 2019. gada 1. maija un kādi ir to izskatīšanas rezultāti, kā arī par aizsardzības un atbildības mehānismiem, no kuriem daudzi vēl praksē nav izmēģināti. Uzsvars bija uz jautājumu, kas ir sabiedrības intereses: kurā brīdī pamanītais pārkāpums vairs neskar tikai iedzīvotāju personīgi; kā panākt to, ka iedzīvotājam rūp sabiedrības intereses un rodas motivācija novērst šo interešu aizskārumu. Daļa atbildes ir meklējama izaicinājumos attiecībā uz trauksmes cēlēja identitātes aizsardzību, kas ir izšķiroša, lai trauksmes cēlējs justos droši un izvēlētos par labu runāšanai, nevis klusēšanai.
Otrajā konferences dienā fokuss bija uz pašiem trauksmes cēlējiem, viņu atbalstītājiem, privātā un nevalstiskā sektora sadarbību, kā arī iekšējās trauksmes celšanas sistēmas vērtību. Savā pieredzē un atziņās dalījās starptautiskie eksperti, norādot uz to, cik morāli sarežģīti un izaicinoši lēmumi jāpieņem trauksmes cēlējiem, un ko mediji, organizācija un sabiedrība var darīt, lai atbalstītu pārkāpumu izskatīšanu. Vietējie eksperti uzsvēra to, cik liela nozīme ir kultūrai un sabiedrības izpratnei par vērtībām. Būtiska atziņa - nebaidīties uzzināt, ka kaut kas noticis nepareizi, bet gan baidīties no sekām, ja nepareizais netiks novērsts!
Konferencē īpaši emocionāls un satraucošs bija Pēra Ingves Monsena – “Siemens kurmja” – stāsts par piedzīvoto, ceļot trauksmi, dzīvi un darbu pēc tam un sabiedrības attieksmi pret ziņotāju. Neskatoties uz pārdzīvoto, Pērs, ja vajadzētu, celtu trauksmi atkal: “Jo vienreiz trauksmes cēlējs ir vienmēr trauksmes cēlējs.”
Pievēršoties iekšējās trauksmes celšanas mehānisma darbībai, “Sabiedrība par atklātību – Delna” prezentēja ziņojumu par iekšējās trauksmes celšanas sistēmas ieviešanu, norādot, ka publiskajā sektorā ziņošanas sistēmas kvalitātes uzsvars nereti ir uz saņemto ziņojumu skaitu, savukārt privātajā sektorā – uz darbinieku informēšanu un iedrošināšanu. Uzklausot privātā sektora pieredzi, kļuva skaidrs, cik būtiska ir trauksmes celšana tieši pašam uzņēmumam, tā augsto darbības standartu un reputācijas pasargāšanai.
Konferences noslēgumā tās organizētāji un dalībnieki bija vienisprātis par nepieciešamību veicināt izpratni un izglītot sabiedrību, kā arī organizēt mācības valsts institūcijām, kuras saņem un izskata trauksmes celšanas ziņojumus. Atgādinām – trauksmes celšana ir iespēja novērst pārkāpumus darba vidē, pirms tie ir kaitējuši sabiedrības interesēm. Trauksmes celšanai ir būtiska nozīme demokrātiskā un tiesiskā sabiedrībā, kam vērtības ir caurspīdīgums, sadarbība augstāka mērķa vārdā un savstarpēja uzticēšanās.
Novembra beigās būs pieejams konferences “Trauksmes celšana: nākamais līmenis” ziņojums un diskusiju un prezentāciju videoieraksti.
Visizsmeļošākā informācija par iespējām celt trauksmi pieejama tīmekļvietnē trauksmescelejs.lv
Konference ir līdzfinansēta ESF projekta Nr.3.4.2.0/15/I/002 “Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā” ietvaros. Konferenci līdzfinansē ASV vēstniecība Latvijā, Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā un Pasaules Brīvo latviešu apvienība.
Bildes: https://www.flickr.com/photos/valstskanceleja/50569122196/in/album-72157716761118987/
Zane Ozola
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālrunis: 67082902
E-pasts: zane.ozola@mk.gov.lv