4. martā Ministru kabinets atbalstīja iesniegšanai izskatīšanā Saeimai Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā".
Likumprojekta mērķis ir stiprināt kritiskās infrastruktūras noturību, nodrošinot Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīvas 2022/2557 par kritisko vienību noturību pārņemšanu, kā arī nodrošināt piekļuves ierobežošanu kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai un tehnoloģijām personām, kuras tiek atzītas par nelojālām Latvijas Republikai.
Lai novērstu potenciālos draudus nacionālajai drošībai un stiprinātu valsts un sabiedrības funkcionēšanai nozīmīgās kritiskās infrastruktūras aizsardzību, likumprojektā noteikts liegums būt par kritiskās infrastruktūras īpašnieku, patieso labuma guvēju vai tiesisko valdītāju tādām personām, kuras atbalsta personas vai valstis, kas grauj vai apdraud demokrātisko valstu teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.
Ar Likumprojektu tiek arī noteikts aizliegums būt par kritiskās infrastruktūras īpašnieku, tiesisko valdītāju vai patieso labuma guvēju Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņiem vai juridiskām personām, kas ir reģistrētas Krievijā vai Baltkrievijā, kā arī šīm personām aizliegts ieņemt amatus kritiskās infrastruktūras pārvaldes struktūrās.
Tāpat likumprojekts paredz arī aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem tikt nodarbinātiem vai sniegt pakalpojumu kritiskajā infrastruktūrā, ja pakalpojuma sniegšana ietver piekļuvi kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskām iekārtām. Vienlaikus tiek paredzēts arī izņēmums, kas pieļauj personām veikt darbu kritiskajā infrastruktūrā, ja ir saņemta kompetentās valsts drošības iestādes atļauja.
Likumprojekts precizē un papildina tiesību normas, kas attiecas uz Eiropas mērogā īpaši nozīmīgu kritisko vienību noteikšanas kritērijiem, papildina likumu ar nacionālajiem dokumentiem kritisko vienību noturības jomā, kā arī nosaka kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākumu nodrošināt savas kritiskās infrastruktūras noturību, tajā skaitā ziņot par incidentiem, kas ietekmē vai var ietekmēt kritiskās infrastruktūras darbību, ievieš noturības jēdzienu, kā arī precizē deleģējumu Ministru kabinetam attiecībā uz incidentu ziņošanas, drošības pasākumu, darbības nepārtrauktības, noturības plānošanas un īstenošanas kārtību.
Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl jāskata un jāapstiprina Saeimā.