22. augusta Ministru kabinets (slēgtajā daļā) uzklausīja Iekšlietu ministrijas ziņojumu par reālo situāciju Imigrācijas likuma grozījumu ieviešanā attiecībā uz Krievijas Federācijas pilsoņiem un uzdeva Iekšlietu ministrijai izstrādāt priekšlikumus Imigrācijas likuma grozījumu redakcijas pilnveidošanai un virzīšanai izskatīšanai Saeimā. Priekšlikumi nepieciešami, lai dotu papildu laiku Krievijas Federācijas pilsoņiem Latvijā, kas to vēlas, bet vēl nav paguvuši, vai līdz šim nav spējuši sakārtot formalitātes. Tie ļaus visiem, kas ilgtermiņā vēlas turpināt uzturēties Latvijā un prast latviešu valodu vismaz sarunvalodas līmenī, paspēt to izdarīt arī pēc 1. septembra, lai pēc iespējas ātrāk (bet ne vēlāk kā 2 gadu laikā) iegūtu Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu.
Nav paredzēts mīkstināt šobrīd spēkā esošās Imigrācijas likuma prasības attiecībā uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju derīgumu jeb līdzšinējos Imigrācijas likuma grozījumus. Mērķis saglabājas nemainīgs – nodrošināt, ka ilgtermiņā Latvijā dzīvojošie iedzīvotāji prot un ikdienā saziņā lieto latviešu valodu, kā arī pastāvīgās uzturēšanās nolūkā spēj iegūt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Valsts valodas zināšanas ir būtiskas spējai sekot līdzi notiekošajiem sabiedrības procesiem un kā pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem spēt risināt sev svarīgus jautājumus.
Tāpat paredzēts, ka Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri iepriekš par labu Krievijas pilsonībai atteicās no Latvijas pilsonības vai Latvijas nepilsoņa statusa, un kas līdz 1. septembrim nebūs paspējuši iesniegt nepieciešamos dokumentus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai, varēs pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju ar saīsinātu termiņu (2 gadi). Šis laiks izmantojams, lai Krievijas Federācijas pilsoņi, kas izrādījuši interesi, bet nav to paspējuši, nekavējoties apgūtu latviešu valodu vismaz minimālā sarunvalodas (A2) līmenī un iesniegtu dokumentus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai vai arī lai savlaicīgi plānotu pamest Latviju.
Konceptuālais lēmums paredz, ka šajā termiņuzturēšanās laikā Krievijas Federācijas pilsoņi varēs saņemt līdzšinējos valsts nodrošinātos pakalpojumus, tostarp pensijas un pabalstus.
Izstrādātie priekšlikumi stāsies spēkā tikai, kad par to lems Saeima un to izsludinās Valsts prezidents. Līdz tam šādas termiņuzturēšanās atļaujas nav paredzētas.
Saskaņā ar Saeimā 2022. gada 22. septembrī veiktajiem grozījumiem Imigrācijas likumā, Krievijas Federācijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas 2023. gada 1. septembrī zaudē spēku. Lai dzīvotu Latvijā, viņiem jāpiesakās ES pastāvīgā iedzīvotāja statusam. Lai saņemtu šo statusu, Krievijas pilsoņiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē jāiesniedz personu apliecinoša dokumenta kopija, kā arī apliecinājums par valsts valodas zināšanām A2 līmenī un finanšu resursu esamību.
Grozījumi Imigrācijas likumā tika veikti ar mērķi stiprināt valsts iekšējo drošību un spēcināt latviešu valodu kā nāciju vienojošu pamatvērtību. Likuma izpildei jāveicina Latvijā dzīvojošo ārzemnieku iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, tās informatīvajā telpā, politiskajos, ekonomiskajos un sociālajos procesos.
Likuma izpildes gaita liecina, ka aptuveni puse no Latvijā dzīvojošiem 25 316 Krievijas pilsoņiem, kuri iepriekš par labu Krievijas pilsonībai atteicās no Latvijas pilsonības vai Latvijas nepilsoņa statusa un kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, iesniegušas pieteikumus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.
Vienlaikus teju 10 tūkstoši minētie Krievijas pilsoņi, kuriem ir Latvijā izsniegtās pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujas, līdz šā gada augusta nogalei vēl nav iesnieguši dokumentus šīs atļaujas saņemšanai.