Pirmdien, 4. novembrī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens bija aicinājis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci, kā arī Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci Eiropas lietās, Darba grupas Latvijas nacionālo pozīciju izstrādei par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu (2021.–2027. gads) vadītāju Astru Kurmi tikties ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadību, lai rastu risinājumus Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma piesaistei, dienesta katastrofu pārvaldīšanas – gatavības un reaģēšanas spēju stiprināšanai, tādējādi pielāgojoties klimata pārmaiņu radītajiem procesiem un to sekām, kā arī veicinātu vides piesārņojuma samazinājumu. Sarunās piedalījās arī Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, kā arī citas Iekšlietu ministrijas un VUGD amatpersonas.
2021.-2027.gada daudzgadu plānošanas periodā ERAF un Kohēzijas fonda regulējuma priekšlikumā būtisks finansējums paredzēts pasākumiem, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistīto risku novēršanu un pārvaldību, tajā skaitā plūdu, ugunsgrēku, vētru un sausuma, kā arī cilvēka darbību radītu risku novēršana un pārvaldība.
VUGD gatavību un reaģēšanas spējas ietekmē nepietiekamais un tehniski novecojušais VUDG aprīkojums un autoparks, kas pats par sevi rada neatbilstoši lielu CO2 izmešu daudzumu. Tomēr, kā to ir pierādījuši pēdējie 5 gadi, visbūtiskāko ietekmi uz vidi atstāj jebkurš laikus nelikvidēts mežu, purvu, kūdras, industriālo ražotņu, noliktavu vai atkritumu izgāztuvju ugunsgrēks vai savlaicīgi nenorobežotas naftas produktu noplūdes.
VUGD autoparks kļūst arvien vecāks, arvien grūtāk piesaistīt dienestam jaunus ugunsdzēsējus. Kā norādīja S. Ģirģens, pašreizējais budžeta finansējums iekšlietu nozarei, kas ir zem 400 milj. eiro, nav pietiekams, lai nodrošinātu nozares attīstību, tāpēc ir jāmeklē citi risinājumi finansējuma piesaistei. Tikšanās sākumā VUGD priekšnieka vietnieks Intars Zitāns iepazīstināja tikšanās dalībniekus ar VUGD depo Maskavas ielā 5 telpām, darbinieku darba apstākļiem, aprīkojumu un autoparku.
Lai nodrošinātu pilnvērtīgu katastrofu pārvaldības īstenošanu Latvijā, VUGD ir sagatavojis pieprasījumus Eiropas fondu finansējumam trīs būtiskākajiem pasākumiem: VUGD reaģēšanas spēju stiprināšanai; darbības efektivitātes paaugstināšanai, veicot procesu digitalizāciju, kā arī civilās aizsardzības un ugunsdzēsības izglītības vides un sistēmas pilnveidošanai.
Tikšanās laikā pārstāvji vienojās par nepieciešamību sadarboties, lai rastu iespējami labāko risinājumu katastrofu pārvaldības un civilās aizsardzības uzlabošanai Latvijā.
Sagatavoja:
Māris Zariņš
Iekšlietu ministrijas
Komunikācijas nodaļas
sabiedrisko attiecību speciālists